Kapulauks „Baltie krusti” ir piemiņas vieta, kurā guldīti ap 120 masu kapos atrastie komunistiskā terora upuri. Lielākā daļa apbedīto ir no tā saucamā „Šustina saraksta”, ko atrada Centrālcietumā tūlīt pēc padomju armijas padzīšanas 1941. gadā. Dokumentā lasāmi 73 apcietināto vārdi ar Valsts drošības tautas komisāra Semjona Šustina parakstu: „Sociālās bīstamības dēļ – visus nošaut”. Nevainīgo cilvēku mirstīgās atliekas atrada pēc vācu okupācijas varas ienākšanas, apraktus Centrālcietuma pagalmā un pēc ekshumācijas, 6. jūlijā 1941. gadā guldīja Meža kapos, aizsākot „Balto krustu” kapulauka vēsturi. „Baltajos krustos” guldīti vēl līdz pat 1944. gadam masu kapos atrastie komunistiskā terora upuri. Latvijas Okupācijas muzejs ik gadu 6. jūlijā „Balto krustu” kapulaukā organizē piemiņas brīdi.
2006. gadā „Balto krustu kapulaukā” atklāja memoriālu „Ēna”, ko projektēja arhitekte Marta Daugaviete un Somijas granītā pārvērta tēlnieks Jānis Karlovs. Kapulaukā pie lielā krusta pamatnes ir ierakta urna ar GULAGA nometņu vietās paņemto zemi. 1990. gadu vidū zemi savāca un atveda uz Latviju represētais Ilmārs Knaģis un viņa domubiedri.
Svētbrīdi 6. jūlijā vadīja Rīgas evaņģēliski luteriskās Augšāmcelšanās draudzes mācītājs Guntis Kalme. Tāpat sarīkojumā piedalījās un klātesošos uzrunāja Rīgas politiski represēto biedrības priekšsēdētājs Jānis Lapiņš, Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane un 12. Saeimas deputāts Ritvars Jansons.