Māris Rungulis, attēlojot nacionālo partizānu grupas dzīvi mežā, izmantojis gan savas mātes un citu novadnieku stāstīto, gan publicētās atmiņas par pēckara gadu brīvības cīņām dažādās Latvijas vietās. Grāmatā atrodams mežabrāļu bunkura uzbūves apraksts un citas ar izdzīvošanu saistītas zināšanas. Grāmatas darbība norisinās padomju laikā, 1961. gadā, Kurzemē. Liepājas puikas, kas pavasara brīvdienas pavada lauku mājās, kļūst par detektīviem, meklējot pieradināto stirnu buciņu, kas pazudis meža ugunsgrēka laikā. Taču šie meklējumi noved viņus pie citiem pārsteidzošiem atklājumiem. Pamazām sāk stāstīt arī omamma un opaps, kas izrādās cieši iesaistīti sarežģītajos un bīstamajos notikumos. Izrādās, daudzi kaimiņi turpina dzīvot līdzās, viens par otra pagātni zinot visai sāpīgas lietas. Vēl vairāk: ir noslēpumi, kas var maksāt dzīvību.
Reiņa Pētersona ilustrācijas uzbur Kurzemes meža noskaņas – brīžiem romantiskas, brīžiem skumjas, liekot domāt par mežā patvērušos cilvēku jūtām un arī par to aizmirstības mežu, kas mūsdienās jau klāj atmiņas par daudziem svarīgiem notikumiem. Stāstam pievienots arī neliels vēsturnieka Zigmāra Turčinska pēcvārds, kas ļauj īsumā aptvert nacionālo partizāņu kara notikumus Latvijā.
Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds.