Sveiki! Mēs lietojam sīkdatnes.

Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm mūsu Privātuma politikā.

Ziedot Muzejam

Katrs ziedojums ir Muzeja darbības dzinējspēks, kas ļauj Muzejam strādāt un izglītot cilvēkus no visas pasaules.

Esam pateicīgi katram ziedotājam un aizcinām ikvienu ziedot.

Aktualitātes

Aicinām uz diskusiju “Vai kultūras sakari bija svarīgi – vai bīstami? Skats no trimdas jauniešu viedokļa”

13.05.2026.

Aicinām uz diskusiju “Vai kultūras sakari bija svarīgi – vai bīstami? Skats no trimdas jauniešu viedokļa”, kas notiks Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības klasē, trešdien, 20.maijā plkst. 17.00.

1970. gados jauniešu vēlme saprast Latviju bieži kļuva par konflikta avotu trimdas sabiedrībā. Daļa jauniešu pameta trimdas sabiedrību, vecākā un jaunā paaudze bieži nesarunājās, bija skarbas vārdu apmaiņas. Daļu sabiedrības apmeloja. Vecākā paaudze baidījās, ka kontakti ar Latviju varētu nozīmēt okupācijas pieņemšanu, savukārt jaunākā paaudze meklēja veidus, kā veidot saikni ar Latviju. Tas bija politiski un emocionāli pretrunīgs jautājums trimdā, jo skāra gan okupācijas neatzīšanu, gan attiecības ar Latvijā palikušajiem cilvēkiem.

Šoreiz nerunāsim par Kultūras sakariem kā oficiālu PSRS/LPSR politiku, bet gan par to, kādas bija to sekas trimdas sabiedrībā. Padomju vara šos sakarus izmantoja arī kā ietekmes instrumentu. Tā gribēja parādīt, ka Latvijā viss ir “normāli”, ka okupācijas nav, ka latvieši ārzemēs var mierīgi sadarboties ar Padomju Latviju. Tādēļ kultūra reizēm kļuva par politikas lauku. Sakari kļuva par “indi” trimdas sabiedrībā.

Kādēļ vecākā paaudze neuzticējās jauniešiem, kurus tā bija izglītojusi? Kādas bija šī konflikta izpausmes, un kādas sekas tas atstāja sabiedrībā? Vai trimdas politiskā modrība reizēm pārvērtās par nežēlību pret savējiem? Par šiem jautājumiem runāsim diskusijā.

Sarunā piedalīsies:

Eva Eglāja-Kristsone, literatūrzinātniece
Ieva Lešinska, tulkotāja un publiciste
Juris Kaža, žurnālists un publicists
Ojārs Rozītis, trimdas sabiedriskais darbinieks, žurnālists, dzejnieks un publicists

Moderatore: Valda Liepiņa, LOMB valdes priekšsēde

Lūdzam pieteikt dalību diskusijā rakstot uz [email protected]

 

Attēlā no labās: Juris Kronbergs, Jānis Peters, Atis Lejiņš un citi kongresa dalībnieki. Foto no Dainas Krastiņas privātā arhīva. Trešais Vispasaules latviešu jaunatnes kongress, kas notika no 1975. gada 15. līdz 21. augustam Florefā, Beļģijā, kļuva par nozīmīgu notikumu trimdas latviešu jaunatnes dzīvē. Kongress apliecināja centienus saliedēt Rietumos dzīvojošo latviešu jaunatni un uzturēt tās saikni ar Latvijas kultūru un identitāti padomju okupācijas apstākļos. Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības (ELJA) informācija par kongresu, Nr.77 (01.08.1975): "3. VLJK galvenais uzdevums būs sniegt mums, ārpus Latvijas dzīvotājiem jauniešiem, kas sevi vel uzskata par latviešiem, pārskatu par trimdas līdzšinējo ceļu un mēģināt ieskicēt vēl ejamo ceļu; kongress būs atskats un mets. Šādi ievirzīta kongresa pamatdoma ir priekšnoteikums neoficiālajam kongresa rīcības komitejas sauklim DARBA VARA LIELU DARA - BET TIKAI, JA TO DARA PAREIZI; tikai tad, ja latviešu jaunieši no visām pasaules malām spēs apzināties savu stāvokli un kritiski atbrīvot savu pašizpratni no lieka balasta, radīsies iespēja veikt pareizu darbu, darbu, kura vara lielu dara"".

Citi raksti

13.05.2026.

Aicinājums uz publisku lekciju – diskusiju “No okupācijas līdz brīvībai” Cēsīs

13.05.2026.

Kalpošanai Dievam veltīts mūžs:  Jānis Pavlovskis (tēvs Andrejs O.F.M.CAP. (1914–2000)

08.05.2026.

Eiropas Parlamenta deputāti apmeklē Latvijas Okupācijas muzeju

08.05.2026.

Piedāvājam LOM vēsturnieka Pētera Kalniņa videorubriku "Latvian Occupation Explained - Part One"

07.05.2026.

Eiropas Parlamenta delegācija apmeklē Latvijas Okupācijas muzeju