Vēsturē - 7. februāris

1946. gada 7. februārī Latvijas PSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis parakstīja lēmumu par LPSR Zinātņu akadēmijas izveidošanu. Vienlaicīgi tika apstiprināti tās statūti, iecelti 13 īstenie locekļi un 5 korespondētājlocekļi. Tika īstenota iecere, kas netika realizēta Latvijas neatkarības gados. Radās pamats Latvijas zinātnisko iestāžu darbības nodrošināšanai.

Daļa no LPSR ZA locekļiem bija ievērojami zinātnieki jau pirms valsts okupācijas – valodnieks Jānis Endzelīns, ķīmiķis Arvīds Kalniņš, mediķis Pauls Stradiņš, arhitekts Ernests Štālbergs. Tomēr akadēmijas sastāvā iekļāva arī no zinātnes tālu stāvošus uzticamus komunistus Arvīdu Pelši, Kārli Strazdiņu un Jāni Bumbieru. Par LPSR ZA prezidentu iecēla agronomu Pauli Lejiņu.

Akadēmijas locekļu politiskās biogrāfijas nebija viennozīmīgas. Piemēram: A. Kalniņš neatkarīgajā Latvijā bija darbojies kā Saeimas deputāts, zemkopības un izglītības ministrs, bet A.Kirchenšteins 1940. gadā vadīja okupētās Latvijas marionešu valdību. Savukārt P.Lejiņš savienoja augstu zinātnisko reputāciju ar politisku oportunismu. 1918. gadā viņš bija piedalījies Apvienotās Baltijas hercogistes veidošanā, bet 1940. gadā Kirchenšteina valdībā pildīja izglītības ministra pienākumus.