4.maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena

Lai stiprinātu topošās deklarācijas projekta iezīmēto virzību uz neatkarības atjaunošanu, 1990. g. 21. aprīlī Latvijas Tautas Fronte “Daugavas” stadionā sarīkoja Vislatvijas tautas deputātu sapulci, kurā piedalījās 8086 visu līmeņu deputāti. Pāri par 8. tk. balsu nobalsoja par turpmāko deklarācijas virzību. 

1990. g. 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome (AP) ar 138 no 198 deputātu balsīm balsojot “par” pieņēma „Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu”. Deklarāciju neatbalstošie deputāti balsojumā nepiedalījās. Tās 5. punkts paredzēja pārejas posmu no AP darbības līdz Saeimas sasaukšanai: “Noteikt Latvijas Republikas valsts varas de facto atjaunošanai pārejas periodu, kurš beidzas ar Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanu.” 4. maijs bija kā zināma psiholoģiska robežšķirtne, kas iezīmēja lūzuma punktu attieksmē par Latvijas neatkarības ideju. Tā nebija neatkarības pasludināšana, kas tādā formātā tolaik nebija nemaz iespējama. 

Deklarācijas preambulā bija ietverts punkts par to, ka 1922. g. 15. februāra Satversme joprojām ir spēkā de iure. Pašā deklarācijā tiek raksturota 1940. g. vēsturiskā situācija un norādīts uz faktu, ka 1940. g. vēlēšanas bija pretlikumīgas, kas nozīmēja, ka “Latvijas Republika joprojām de iure pastāv kā starptautisko tiesību subjekts, ko atzīst vairāk nekā 50 pasaules valstis”. Deklarācijas teksta popularizēšanā aktīvi iesaistījās latviešu trimda, informējot pasaules sabiedrību par notikumiem Latvijā. 

Pārejas posms beidzās 1991. g. 21. augustā pēc neveiksmīgā apvērsuma  mēģinājuma Maskavā, kad AP steidzamības kārtā pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, de facto  pasludinot pilnīgu valstisko neatkarību. Kopš 2002. g. 9. aprīļa šī diena ir noteikta kā svētku diena. 

4. MAIJĀ – BEZMAKSAS IEEJA MUZEJĀ

Fotogrāfijās – cilvēki pie Augstākās padomes nama gaida deklarācijas pieņemšanu. 1990. gada 4. maijs.
Fotogrāfs Igors Vārpa.
Latvijas Okupācijas muzeja krājums.