23. augusts - staļinisma un nacisma upuru piemiņas diena

23. augusts ir pasludināts par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, jo šajā dienā tika parakstīts Molotova–Ribentropa jeb Hitlera-Staļina pakts, kas izmainīja pasaules ainu un vēsturi.

1939. gada 23. augustā Vācijas Ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops un PSRS Ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs Maskavā parakstīja savstarpējas neuzbrukšanas līgumu. Padomju propagandā vienā mirklī komunisma un fašisma nesamierināmā cīņa kļuva par sociālisma un nacionālsociālisma ciešu sadarbību, un Vācija pēkšņi vairs nebija agresors. 

Taču pakta nozīmīgākā daļa bija slepenais papildprotokols, kurā tika plānota Centrāleiropas un Austrumeiropas sadalīšana starp šim divām totalitāra režīma valstīm. Puses vienojās sadalīt interešu sfēras Austrumeiropā. Somijai, Igaunijai, Latvijai, daļai Lietuvas un Besarābijai bija jānonāk PSRS, bet Polijai un Lietuvas dienvidu daļai – Vācijas ietekmes sfērā. Savukārt 1939. gada 28. septembrī noslēdza "Vācu–padomju Līgumu par draudzību un robežu starp PSRS un Vāciju”.  Tajā pašā laikā tika parakstīts "Slepenais papildu protokols”,  ar kuru grozīja 1939. gada 23. augusta Slepeno papildu protokolu un PSRS interešu sfērā pret samaksu nodeva arī Lietuvas valsts dienvidu teritoriju.

Padomju valdība nevarēja nenojaust, ka Vācijas puses vairākkārt izteiktā vēlēšanās parakstīt līgumu ar PSRS pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk par 23. augustu liecināja tikai par vienu – līdz kara sākumam atlikušas dažas stundas. Apspriedē pie Ā. Hitlera kara sākumu plānoja 26. augustā, un tikai vēlāk to pārcēla uz 1. septembri.  Tāpēc J. Staļins labi apzinājās pakta noslēgšanas lietderību un sekas. Piemēram, viņš precīzi norādīja: "Ja mēs noslēgsim savstarpējās palīdzības līgumu ar Franciju un Angliju, Vācija atteiksies no Polijas un sāks meklēt modus vivendi  ar Rietumvalstīm. Karš tiks novērsts, bet tālākie notikumi var kļūt bīstami PSRS. Ja mēs pieņemsim Vācijas priekšlikumu noslēgt ar to neuzbrukšanas paktu, tā, protams, uzbruks Polijai, un Francijas un Anglijas iejaukšanās šajā karā būs neizbēgama. Rietumeiropā sāksies nopietns satraukums un nekārtības. Šajos apstākļos mums būs daudz iespēju izvairīties no tieša konflikta, un mēs varam cerēt uz izdevīgu iekļaušanos karā.”

Pakta parakstīšana rezultējās ar Vācijas uzbrukumu Polijai 1939. gada 1. septembrī, kas iezīmēja Otrā pasaules kara sākumu. Jau 17. septembrī Padomju Savienība, “cerot uz izdevīgu iekļaušanos karā”, arī uzbruka Polijai un tā tika sadalīta starp divam agresorvalstīm – Vāciju un PSRS. Nākamajos mēnešos notika iebrukumi Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Beļģijā un Francijā, kamēr Lietuva, Latvija un Igaunija, kā arī daļa Rumānijas tika okupētas un nelegāli anektētas. 1939. gada 23. augusts “atvēra vārtus” dažādām totalitārisma režīmu vardarbības izpausmēm – no civiliedzīvotāju piespiedu pārvietošanām un nodarbināšanām līdz kara noziegumiem un genocīdam, ieskaitot līdz šim pasaulē vēl nepiedzīvotu notikumu  – Holokaustu.

Lai iedziļinātos Hitlera-Staļina pakta nozīmē no starptautiskā skatupunkta un tā sekām Latvijai, aicinām noklausīties raidierakstu “Kas tad bija?” ar Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniekiem Dr. hist. Gintu Apalu un Dr. hist. Edvīnu Evartu: