22.oktobris - Gunāra Astras dzimšanas diena

Gunārs Astra dzimis 1931. gada 22. oktobrī Rīgā. Pirmo reizi par pretpadomju darbību — tikšanos ar ASV diplomātiem un saraksti ar latviešiem ārzemēs — viņu arestēja 1961. gadā un uz 15 gadiem ieslodzīja piespiedu darba nometnēs Mordovijā (vēlāk Permā). Jau dažus gadus pēc atgriešanās Latvijā viņu atkal arestēja un 1983. gada beigās tiesāja par pretpadomju literatūras glabāšanu, pavairošanu un izplatīšanu. Pretpadomju literatūrā tika ieskaitītas Džordža Orvela 1984, Anšlava Eglīša Laimīgie un Piecas dienas, Ulda Ģērmaņa Latviešu tautas piedzīvojumi, Agņa Baloža Baltijas republikas Lielā tēvijas kara priekšvakarā u.c. darbi. Šīs prāvas laikā G.Astra teica savu slavenoPēdējo vārdu, kas nelegāli tika ierakstīts un pārsūtīts rietumu radiostacijām. Pēdējais vārds bija apliecinājums pasaulei, ka Latvijā ir nevardarbīga pretošanās padomju okupācijai un ka te dzīvo cilvēki, kas par neatkarīgu Latvijas valsti ir gatavi ziedot savu brīvību. No šī apcietinājuma G.Astru atbrīvoja tikai 1988.gada februāra sākumā. Pavisam drīz — 1988. gada 6. aprīlī, viņš mira. G.Astras bēres Meža kapos izvērsās par vienu no pirmajām tautas manifestācijām, kurās publiski tika lietots Latvijas karogs un atsakņota Latvijas himna.

22.oktobrī Okupācijas muzejā Latvijas Neatkarības kustības dalībnieks Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Rožkalns dalījās atmiņās par Gunāru Astru. Viņš arī nodeva muzejam Latvijas Neatkarības kustības arhīvu, kas satur vērtīgas liecības par Neatkarības kustības dalībnieku veiktajām akcijām un izplatītajiem pretpadomju materiāliem. Kā zināms, arī Gunārs Astra bija šīs nelegālās organizācijas dalībnieks. Bija iespēja noskatīties Raita Valtera videofilmu Gunārs Astra. Sirdsbalss. Sarīkojumā muzicēja dziesminieks Aivars Lapšāns.

Sarīkojuma otrajā daļā par tikšanos un draudzību ar G. Astru politieslodzīto nometnē stāstīja dzejnieks, publicists un komunistiskā režīma pretinieks Nikolajs Brauns, kurš speciāli uz šo sarīkojumu bija ieradies no Krievijas. Viņš ir pavadījis 10 gadus padomju piespiedu darba nometnēs politieslodzītajiem - no 1969. līdz 1979. gadam. N.Brauns dalījās pārdomās, deklamēja dzeju un dziedāja dziesmas saistītas ar pretošanos totalitārajai padomju varai. Viņš muzejam uzdāvināja metāla tējkannu, no kuras kopā ar G. Astru ieslodzījumā bija dzēruši tēju. Starp sarīkojuma viesiem bija arī brāļi Agris un Kārlis Šēferi, kuri arī ir G. Astras līdzgaitnieki un kādu laiku bija ieslodzīti vienā nometnē ar N. Braunu Mordovijā, Potmā, nometnē Nr. 385/3.