2023. gada maija mēneša priekšmets – Ar cerību par Latviju

PSRS īstenotā Latvijas okupācija 1940. gadā nostādīja Latvijas iedzīvotājus smagas izvēles priekšā — sadarboties ar okupācijas varu vai pretoties tai, riskējot ar savu brīvību un dzīvību. Drosmīgākie izvēlējās pretoties, apvienojoties pretošanās grupās, kuru darbību PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts centās ierobežot.

Pretošanās kustībā aktīvi iesaistījās dažāda vecuma un profesiju Latvijas pilsoņi, tostarp arī skolēni. Laika posmā no Latvijas dibināšanas līdz okupācijai bija izaugusi patriotiska jaunā paaudze, ko veicināja arī dažādu jauniešu organizāciju veidošanās. Populārākās jauniešu organizācijas bija 1929. gadā dibinātie “Mazpulki”, kas bija veidoti pēc ASV populāro 4 – H klubu parauga, kā arī skautu un gaidu kustība, kas Latvijā oficiāli nodibināta 1921. gadā līdz ar Latvijas Skautu centrālās organizācijas izveidi. Latvijas okupācija iezīmēja šo organizāciju darbības beigas, bet jauniešu patriotisms neļāva tiem samierināties ar Latvijas okupāciju.
Viena no šādām organizācijām, kas izveidojās pēc Latvijas okupācijas bija Kaujas organizācija Latvijas atbrīvošanai, jeb KOLA. Ideja par organizācijas izveidi bija Saldus policijas darbiniekam Oto Lēģerim un Saldus lauksaimniecības tehnikuma audzēknim Teodoram Gulbim. Viņi arī izstrādāja organizācijas struktūru un uzdevumus. KOLAs sastāvā bija aptuveni 200 dalībnieki, kas darbojās Rīgā, Jelgavā, Dobelē, Saldū, Tukumā un Daugavpilī un tā sadarbojās arī ar citām pagrīdes organizācijām gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā. KOLA iesaistījās arī vairākas Rīgas Sarkanā Krusta medicīnas skolas skolnieces, kuras nepieciešamības gadījumā bija gatavas sniegt medicīnisku palīdzību organizācijas dalībniekiem. Kaujas organizācijas Latvijas atbrīvošanai  galvenais mērķis bija Padomju varas gāšana Latvijā un neatkarīgas valsts atjaunošana.

Latvijas Okupācijas muzejā krājuma glabājas 1938. gada 15. maijā uzņemtas fotogrāfijas, kurās redzami Saldus ģimnāzijas skolēni, starp kuriem ir arī pretošanās kustības KOLA dalībnieki Imants Lagzdinš un Imants Pētersons.
Imants Pētersons organizācijas darbā iesaistījās 1940. gada novembrī. Pirms Latvijas okupācijas darbojies dažādās organizācijās. Bijis gan skautu kustības, gan “Mazpulku” dalībnieks, paralēli darbojoties arī organizācijā “Sports”.  Pētersona uzdevums organizācijā bija informācijas ievākšana par milicijas darbiniekiem un dzelzceļa mezgliem, kā arī jaunu biedru piesaiste. Viņu arestēja 1941. gada 12. aprīlī un ieslodzīja Čkalovas apgabala Soļ — Iļeckas cietumā. Pievolgas kara apgabala Sevišķā apspriede Pētersonam piesprieda nāves sodu, kas tika izpildīts 1942. gada 28. aprīlī. Pētersonu notiesāja par bruņotas sacelšanās organizēšanu un dalību kontrrevolucionāra organizācijā. Kopā ar viņu tika notiesāti vēl 16 KOLA grupas dalībnieki.
Arī Imants Lagzdinš organizācijā iesaistījās 1940. gada novembrī. Viņu KOLA mudināja iestāties viņa nacionālā pārliecība un nespēja samierināties ar PSRS īstenoto Latvijas okupāciju. Lagzdinš jau kopš pirmās Latvijas okupācijas dienas izplatīja informāciju, kurā kritizēja Padomju Savienību un aicināja pret tās īstenoto Latvijas okupāciju cīnīties. Arī Lagzdiņu arestēja 1941. gada 12. aprīlī. Lagzdiņu tiesāja Ļeņingradas garnizona kara tribunāls un arī viņam piesprieda augstāko soda mēru - nošaušanu. Jāpiemin, ka Lagzdiņu notiesāja arī par spiegošanu nacistiskās Vācijas armijas interesēs. Lagzdiņam nāves sodu izpildīja 1941. gada 27. novembrī.
15. maijs Latvijā oficiāli atzīmēta kā Tautas vienības diena un tajā notika dažādi sarīkojumi – svētku koncerti, domes svinīgā sēde, ziedu nolikšana u.c. Fotogrāfijās redzamie kadri uzņemti no aizsargu un skolas jaunatnes gājiena, kas notika Saldus Tirgus laukumā. Svētku kulminācija bija lielā sārta iedegšana pusnaktī. Sārtu iededza skauti, kas to stafetes skrējienā bija atnesuši no Airītēm, pulkveža Oskara Kalpaka nāves vietas.
Pēdējā Tautas vienības diena tika atzīmētā 1940. gada 15. maijā, mēnesi pirms Masļenku traģēdijas un Latvijas okupācijas. Jau mēnesi vēlāk Latvija tika okupēta, aizliedzot Latvijas svētkus un simbolus, kā arī iznīcinot Latvijas valsti.