Sveiki! Mēs lietojam sīkdatnes.

Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm mūsu Privātuma politikā.

Ziedot Muzejam

Katrs ziedojums ir Muzeja darbības dzinējspēks, kas ļauj Muzejam strādāt un izglītot cilvēkus no visas pasaules.

Esam pateicīgi katram ziedotājam un aizcinām ikvienu ziedot.

Aktualitātes

Muzeja vēstnesis Austrālijā

29.10.2025.

Muzejam ir paveicies, ka tam ir savi vēstneši pasaulē. Šoreiz ir patiess prieks, ka tā ir zinošā un enerģiskā Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde Valda Liepiņa, kas devusies apceļot Austrāliju, lai viesotos dažādās pilsētās un kopienās ar nodomu tajās dalīties Latvijas Okupācijas muzeja un visas Latvijas vēstures stāstā. Šis ceļojums ir atbilde Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē laipnajam aicinājumam teikt 18. novembra runu astoņās pilsētās Austrālijā, kā arī Jaunzēlandē.

Nākamajos mēnešos mēs ļausim jums sekot līdzi šim ceļojumam mūsu sociālajos tīklos un mājaslapā.

Pirmais pieturas punkts bija Melburna, kur šī mēneša sākumā, 4. oktobrī, Valda pievienojās Daugavas Vanadžu (DV) Melburnas kopas rīkotajām pusdienām.
Katra mēneša pirmajā sestdienā DV un viņu palīgi sagatavo pusdienas tiem melburniešiem, kam ir vēlme paviesoties Daugavas Vanagu telpās un pačalot ar saviem draugiem. Dalībnieku skaits sarūk, bet Valda stāsta, ka bijusi patīkami pārsteigta redzēt cik daudz virtuvē ir palīgu – galvenokārt vidējās un jaunākas paaudzes cilvēku. Dažkārt viņi nedarbojas nekur citur latviešu sabiedrībā, bet tomēr reizi mēnesī dodas uz Daugavas Vanagu namu, lai iepriecinātu pusdienu apmeklētājus.
Valda klātesošajiem pastāstīja par jaunumiem Latvijas Okupācijas muzejā, atgādinot, ka muzejs būtībā pastāv, pateicoties trimdas latviešu ziedojumiem un atbalstam 32 gadu garumā. Viņa pastāstīja par muzeja nozīmīgo lomu Latvijā, izpildot tādas funkcijas, ko neveic citi – piemēram, protokola vizītes. 2025.gadā atzīmējam 90 gadus kopš atklāja Brīvības pieminekli. Šajos 90 gados pieminekļi ir celti un nojaukti, bet nav uzcelts neviens piemineklis pretošanās kustībām. 
Valda uzsvēra, ka tieši pretošanās vieno mūsu tautu, jo gan Latvijā, gan trimdā bija spēcīgs pretošanās gars, kas izpaudās vairākos veidos. Tagad ceļam pieminekli “Svešai varai spītējot” netālu no Nacionālās operas. Pieminekļa celšanas darbs ir ietilpīgs un dārgs, vajadzīgs atbalsts.
Biedrības valdes priekšsēde Daugavas Vanadzēm uzdāvināja Induļa Zālītes bukletu par VDK darbu Latvijā, muzeja Mika grāmatiņu, kā arī nesen klajā laisto Vinetas Skujiņas grāmatu par Latviešu valodas diskrimināciju un sabiedrības divvalodību Latvijā. Pēdējā klātesošos izraisīja īpašu interesi.

Attēli galerijā secīgi: 
Koidula Nemirro (Daugavas Vanadžu publisko attiecību pāstāve), Valda Liepiņa, Ilze Ābele;
Daugavas Vanadžu pusdienas;
Valda un Aina Kučere Daugavas Vanadžu pusdienās;
Daugavas Vanadžu pusdienas Melburnaā;
Valda Liepiņa iepasīstina ar Vinetas Skujiņas monogrāfiju.

11. oktobrī Latvijas Okupācijas muzeja valdes priekšsēde Valda Liepiņa viesojās Melburnas lietuviešu namā, kur apmēram simt klausītājiem — baltiešu kopienas pārstāvjiem —  stāstīja par aizkulisēm, kas saistītas ar 1974. gada 3. augusta pārsteidzošo ziņojumu no Maskavas ziņu aģentūras Reuters. Ziņojumā tika atklāts, ka Austrālijas Strādnieku partijas valdība jau vairākus mēnešus slepenībā bija pieņēmusi lēmumu atzīt Baltijas valstu iekļaušanu Padomju Savienībā de jure. Šāds lēmums pretnostatīja Austrāliju gandrīz visai pārējai pasaulei, kas Baltijas valstu okupāciju atzina tikai tikai kā faktu (de facto).

Daudzi no klātesošajiem klausītājiem bija tie paši, kuri savulaik aktīvi piedalījās gadu demonstrācijās un vēstuļu kampaņā, kas ilga vairāk nekā gadu un noslēdzās ar toreizējā premjerministra Gofa Vitlama (Gough Whitlam) atlaišanu 1975. gada 11. novembrī. Ārkārtas vēlēšanās uzvarēja Liberāļu partija, un jaunievēlētās valdības vadītājs Malkolms Freizers (Malcolm Fraser) dažu dienu laikā atcēla 1974. gada lēmumu.

Baltiešu kopienas vienotā un redzamā rīcība vainagojās ar uzvaru, kas vēlāk izrādījās izšķiroša: de jure atzīšanas saglabāšana pasaules mērogā kļuva par pamatu Latvijas Republikas turpinājumam pēc 1990. gada 4. maija.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gada 21. augustā, Austrālija bija sestā valsts, kas atjaunoja diplomātiskos sakarus ar Baltijas valstīm.

Raksts laikrakstā Latvietis.

Attēlā no kreisās: Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē Prezidija priekšsēde Anita Andersone, Lietuvas goda ģenerālkonsule Danute Levickis, Latvijas goda konsuls Jānis Roberts Dēliņš, referente Valda Liepiņa, žurnālists Jonas Mašanauskas.

18. oktobrī Sidnejas latviešu namā Valda Liepiņa tikās ar apmēram 50 baltiešiem, daloties pārskatā par Austrālijas baltiešu uzvaru pār Vitlama valdību 1974.–1975. gadā.

Pēc prezentācijas notika spraigas pārrunas, daudziem atceroties savu līdzdalību to gadu notikumos, bet jaunākajai paaudzei uzdodot jautājumus par notikumu gaitu, lēmuma atcelšanas nozīmi un šīs 50 gadu senās uzvaras nozīmi šodienas pasaules apstākļos.

Sarunas noslēgumā tika atzīmēts, ka de facto atzīšana (pretēji de jure atzīšanai) var būt izšķirošs faktors okupētas valsts nākotnē — tā spēj saglabāt cerību uz brīvības un valstiskuma atjaunošanu.

Pateicība Valdai arī par skaistajiem Sidnejas ostas un pludmales skatiem.

Other Posts

29.10.2025.

Muzejā viesojas Slovākijas Republikas Nacionālās Padomes Cilvēktiesību un nacionālo minoritāšu komitejas priekšsēdētāja

28.10.2025.

Muzeju apmeklē Dānijas karaliskā ģimene

28.10.2025.

Muzeju apmeklē Bangladešas Tautas Republikas un Dominikānas Republikas vēstnieki

27.10.2025.

UNESCO Pasaules audiovizuālā mantojuma diena 2025

24.10.2025.

IN MEMORIAM. Imants Grāvītis