-
1939. gada 23. augusts
Padomju Savienība (PSRS) un nacionālsociālistiskā Vācija noslēdz neuzbrukšanas līgumu (Hitlera–Staļina paktu). Tā slepenais protokols paredz Polijas dalīšanu un PSRS “interešu sfērā” iekļaut Somiju, Igauniju, Latviju un Bukovinu.
-
1939. gada 1. septembris
Vācija uzbrūk Polijai, sākas Otrais pasaules karš. Latvija pieņem deklarāciju par neitralitāti.
-
1939. gada 17. septembris
PSRS karaspēks iebrūk Polijā.
-
1939. gada 28. septembris
Vācija un PSRS paraksta robežu un draudzības līgumu, kas precīzi sadala Poliju, PSRS “interešu sfērā” un slepenos protokolos iekļauj Lietuvu, paredz etnisko vāciešu izceļošanu no PSRS “interešu sfēras” un slepeno dienestu sadarbību.
Vairāk klausies Muzeja raidierakstā "Kas tad bija?"
-
1939. gada 5. oktobris
Pakļaujoties militāram un politiskam spiedienam Latvija paraksta Savstarpējas palīdzības paktu ar PSRS, atļaujot valsts rietumos izveidot Sarkanās armijas un padomju kara flotes bāzēs ap 25 000 PSRS karavīru
-
1939. gada 30. oktobris
Latvijas valdība noslēdz līgumu ar nacionālsociālistisko Vāciju par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju.
-
1940. gada 12. jūnijs
Padomju kara flote sāk Baltijas valstu jūras blokādi. Nākamajās dienās padomju drošības spēki uzbrūk trim Latvijas austrumu robežsardzes posteņiem. Ēkas nodedzina, piecus nogalina, 37 sagūsta un aizved uz Krieviju.
-
1940. gada 16. jūnijs
PSRS iesniedz Latvijai ultimātu, pieprasot Latvijas Ministru kabineta atkāpšanos un PSRS karaspēka neierobežotu ielaišanu Latvijā. Latvijas valdība ultimātu pieņem bez protesta un pretošanās.