Aktualitātes
Valsts aizsardzības dienesta karavīru iesvēte Godasardzes rotā
12. septembra rītā pie Brīvības pieminekļa Rīgā notika svinīga ceremonija, kurā Godasardzes rotā tika iesvētīti Valsts aizsardzības dienesta karavīri no otrā iesaukuma šī gada 17. janvārī.
Karavīrus, viņu ģimenes un visus citus pasākuma apmeklētājus priecēja godasargu, Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestru un Valsts aizsardzības dienesta karavīru defilē programmas.
Aiz Brīvības pieminekļa interesentiem bija iespēja īpaši šim nolūkam uzstādītā teltī iepazīties ar Nacionālo Bruņoto spēku Godasardzes vēstures ekspozīciju, kas izveidota sadarbībā ar Latvijas Kara muzeju un Latvijas Okupācijas muzeju.
Pacilājošus vārdus klātesošajiem teica Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs Andris Sprūds, NBS Štāba bataljona komandiere pulkvežleitnante Antoņina Bļodone, virsleitnants Štāba bataljona kapelāns Renārs Birkovs un Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība, kura savā uzrunā novērtēja apstākli, ka karavīri no vēstures ir mantojuši atziņu par vajadzību modri stāvēt par savas Valsts brīvību:
"58 karavīri iesvētīti Godasardzes rotā mūsu Tēvzemes un brīvības svētākajā vietā!
Mēs redzam mūsu karavīru stāju un sajūtam viņu stipro garu!
Bet šodien klātesošs ir simbolisks atgādinājums no vēstures, kas glabājas Latvijas Okupācijas muzejā.
Tā ir Latvijas armijas Štāba bataljona karavīru atmiņu dziesmu klade. Mēnesi pēc padomju okupācijas sākuma - 1940. gada 17. jūlijā – tajā ir ieraksts: “Šodien plkst. 13.00 izbeidza savas gaitas stāvēt pie Brīvības pieminekļa kā pēdējā goda sardze - kareivji – Grāvītis, Baltzoss, Dīzenbahs, Jansons, Liepiņš un Lūkins”.
Šajā dienā ir ierakstīta Viļa Plūdoņa un Jēkaba Graubiņa "Lāčplēšu dziesma". Padomju okupācijas vara neļāva izpildīt dziesmā teikto:
Lai nelūko naidnieks,
Mūs aiztikt neviens –
Mēs stāsimies pretī
Tam visi kā viens!”
Es novēlu Jums, karavīri, saglabāt šodienas Tēvzemes un brīvības sajūtu, piepildīt Jūsu mērķus un mums visiem vēlu mierpilnas debesis!"
Svinīga Godasardzes maiņa pie Brīvības pieminekļa.
Dažādas karavīru defilē programmas priecē skatītājus.
Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs Andris Sprūds saka uzrunu klātesošajiem.
NBS Štāba bataljona komandieres pulkvežleitnantes Antoņinas Bļodones uzruna.
Klātesošos uzrunā virsleitnants Štāba bataljona kapelāns Renārs Birkovs.
Latvijas Okupācijas muzeja direktores Solvitas Vības uzruna.
Kopēja fotogrāfija pie Brīvības pieminekļa.
Latvijas Okupācijas izstādes vitrīnā apskatāma bija dziesmu klade, kurā Latvijas Armijas Štāba bataljona karavīri laikā no 1939. līdz 1941.gadam rakstījuši dziesmu tekstus. Pirmo ierakstu — dziesmu “Strautiņš” 1939.gada 28. martā ir izdarījis kareivis lidotājs Jānis Šulcs Kara hospitālī Rīgā, pēdējais ieraksts ir 1941. gada 28. martā, to izdarījis kareivis Artūrs Grāvītis Rīgā ar dziesmu “Svešumā”. 1940. gada 17. jūlija ieraksts — mēnesi pēc Latvijas okupācijas dienas — ar svarīgu norādi par Brīvības pieminekļa goda sardzes darbības pārtraukšanu. Klade atrodas Latvijas Okupācijas muzeja krājumā.
No kreisās: Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība.
Other Posts
16.10.2024.
Atskats lekcijā “Mainīgais valstiskums gadsimtu gaitā līdz Latvijas valsts izveidošanai”
16.10.2024.
Vēstule skolotājiem
15.10.2024.
Aicinām darbā Attīstības un komunikācijas nodaļas vadītāju
15.10.2024.
Sveicam Valsts valodas dienā!
15.10.2024.
Tiešsaistes nodarbība “Aizliegtais 18. novembris”