Sveicam Valsts valodas dienā!

Sveicam Valsts valodas dienā!

Latviešu valoda ir ne tikai sens un unikāls mūsu kultūras mantojums no iepriekšējām paaudzēm, galvenais saziņas līdzeklis Latvijā, bet arī viens no mūsu valsts simboliem – lietojot latviešu valodu, apliecinām savu valsti un sevi kā daļu no Latvijas. 

Latvijas Okupācijas muzejs vienmēr ir atgādinājis par latviešu valodas likteni zem svešām varām, visilgāk – zem rusifikācijas sloga okupētajā Latvijā. 
Kad 1991. gadā Latvija atguva savu valstisko suverenitāti, rusifikācija mazinājās, bet tās sekas jūtam joprojām mūsu ikdienā visos valodas līmeņos, jo tās izrādījās ilglaicīgākas, nekā to varējām iedomāties Atmodas gados. Tās visspilgtāk izpaužas latviešu nācijas lingvistiskajā uzvedībā, saziņā ar citu tautību cilvēkiem Latvijā pārejot uz krievu valodu; mediju telpā, kas joprojām ir divvalodīga; arī mazākumtautību izglītības novilcinātā pāreja uz latviešu valodu un šķēršļi tai joprojām apgrūtina latviešu valodas dominanci valsts finansētajā izglītībā; latviski protošo, bet krieviski neprotošo cilvēku diskriminācija daudzās darbavietās un citur publiskajā telpā Latvijā; rusismi latviešu valodā, nelatviskas teikumu konstrukcijas utt. – tās visas ir okupācijas lingvistiskās sekas, no kurām jāatbrīvojas. 

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā daudziem beidzot kļuvis pavisam skaidrs, cik nopietns ir valodas un varas nebūt tik nevainīgais kopsakars, par ko savlaicīgi brīdinājām kā Latvijas Okupācijas muzeja pētnieki. Valoda ir arī varas simbols, un Latvijā, pēc inerces lietojot krievu valodu, agresīva kaimiņvalsts simboliskā veidā ir klātesoša – ar savu valodu. Par šiem un citiem jautājumiem valodas un varas kopsakarā Muzejs Valerijas Bērziņas-Baltiņas piemiņas fonda projektā izdod rakstu krājumu sēriju Valoda un vara, ir izveidots ekspozīcijas multimedijs Latviešu valoda un okupāciju varas, jautājums aktualizēts konferencēs, intervijās un publikācijās medijos. Daudzi Latvijas sabiedrībā spiesti atzīt, ka tiešām – jau 33 gadus, kopš Latvija atguva suverenitāti, joprojām pastāv latviešu valodas diskriminācija, sabiedrības divvalodība, un saprast to, ka latviešu valodai un mūsu valsts drošībai ir nevēlama šī sabiedrības divvalodība.