Stāstu konkursa “Mani pirmie Atmodas soļi” noslēguma pasākums

Š.g. 6. janvārī Latvijas Okupācijas muzejā, turpinot Muzeja ieviesto tradīciju atzīmēt Zvaigznes dienu ar gaismas tālāk nodošanu sabiedrībā, norisinājās stāstu konkursa “Mani pirmie Atmodas soļi” noslēguma pasākums. Pasākumu vadīja vēsturnieks Uldis Neiburgs un tajā tika paziņoti konkursa uzvarētāji un godināti visi dalībnieki. Stāstu konkursu organizēja Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija “Dzīvesstāsts” sadarbībā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūtu (LU HZF FSI) un Latvijas Okupācijas muzeja biedrību Valsts pētījumu programmas projekta “Neatkarības arheoloģija: jaunas pieejas nacionālajai pretestības vēsturei Latvijā” (projekta nr. VPPLETONIKA2021/2-0003) ietvaros. Konkursa mērķis bija aicināt Latvijas iedzīvotājus atcerēties un aprakstīt brīžus, kad viņi pirmo reizi iesaistījās Atmodas procesos, sajuta Atmodas tuvošanos un norisi, kā iesaistījās pretpadomju aktivitātēs un kā sagaidīja Latvijas neatkarības atgūšanu.

Konkursā kopumā tika iesūtīti 29 atmiņu stāsti, vairākos gadījumos papildināti arī ar foto materiāliem. Ar savām atmiņām dalījās visdažādāko profesiju pārstāvji no dažādiem Latvijas novadiem, arī tā laika bērni un jaunieši, katrs atklājot savdabīgas Atmodas laika notikumu šķautnes. Šīs daudzbalsīgās liecības ļauj izprast gan plašākus vēsturiskus kontekstus, gan dziļāk ielūkoties konkrētā cilvēka dzīves stāstā, kur savijas sabiedriskais un personiskais. Kā norādīja žūrijas priekšsēdētājs Dainis Īvāns, šie stāsti vēsta par Latvijas tautai kopīgiem notikumiem, taču no dažādu cilvēku pieredzes skatupunkta, kas tiem piedod īpašu vērtību. Katra cilvēka stāsts veido daudzveidīgu un emocionāli piesātinātu Latvijas vēstures mozaīku, kurā atklājas ne vien laikmeta kopējā atmosfēra un sociālās norises, bet arī individuālo pieredžu un personīgo izvēļu nozīme.

Darbus vērtēja žūrijas komisija septiņu cilvēku sastāvā: Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns (žūrijas priekšsēdētājs), Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš, LU HZF FSI vadošie pētnieki Mārtiņš Kaprāns un Maija Krūmiņa, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošās pētnieces Sanita Reinsone un Ieva Garda-Rozenberga un biedrības “Dzīvesstāsts” valdes priekšsēdētāja Ginta Elksne.

Ņemot vērā, ka netika saņemts neviens stāsts audio formātā, žūrija vērtēja un piešķīra nominācijas tikai rakstīto stāstu kategorijā. Pirmo vietu ieguva Lauma Puriņa no Svētes pagasta par stāstu “Trīs gerberas”. Otrā vietas ieguvēja ir Dzintra Blūma no Virgas pagasta ar atmiņu stāstu “Airēšanas slaloma mazie brīvības un neatkarības stāstiņi”. Savukārt trešā vieta tika piešķirta Rutai Amoliņai no Raiskuma pagasta par stāstu “Mani pirmie Atmodas soļi”. Žūrija nolēma piešķirt arī piecas veicināšanas balvas, ko saņēma: Baiba Bicēna (“Nams starp Zundu un Daugavu”), Anita Krūmiņa-Štikāne (“Lai runātu patiesību”), Jānis Rožkalns (“Pirmā masu sapulce LPSR laikā – sākums Atmodai”), Marika Čerņavska (“Mani trīspadsmit jeb stāsts par brīvību”) un Andris Rūtiņš (“Manas atmiņas no Trešās Atmodas pirmajiem gadiem”).

Jāatzīmē arī pārējie konkursa dalībnieki, kuri atsaucās aicinājumam un dalījās savās atmiņās un kuru iesniegtie stāsti ir nozīmīgs pienesums Latvijas kultūras un vēstures mantojumam: Sofija Andriksone, Vilma Auziņa, Kitija Bakanauska, Aivars Bite, Terēze Dzērve, Aleksa Ērgle, Agris Gaujenietis, Ivars Jacis, Ilze Liepiņa, Ieva Pleša, Gunta Inese Plūksne, Antra Putniņa, Bruno Rancis, Ilga Rudoviča, Diāna Spertāle, Roberts Sudmalis, Klāvs Knuts Sukurs, Sandra Štekele, Inta Švaža, Ināra Vimba, Agris Žilde.

Visi konkursa ietvaros iesniegtie stāsti tiks glabāti īpaši izveidotā Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva Autobiogrāfiju krājuma kolekcijā “Atmodas stāsti”. Kolekcija ir atvērta papildinājumiem, un ikviens Atmodas laiku notikumu liecinieks tiek aicināts to papildināt ar savām atmiņām, redzējumu un pārdomām.

Izsakām pateicību par atbalstu konkursa norisē un tā noslēguma pasākuma organizēšanā Latvijas Okupācijas muzejam un LR Kultūras ministrijai. Īpašs paldies dziedātājai Ievai Akuraterei, kuras izpildītās dziesmas jau kļuvušas par Atmodas laiku simboliem. To melodijas pasākuma dalībniekiem ļāva domās atgriezties 30 gadus tālajā pagātnē, kad izšķīrās Latvijas liktenis, un kopīgi vēlreiz pārdzīvot to dienu notikumus un emocijas.