SAPNIS PAR BRĪVĪBU un tie, kas tic līdz galam

8. novembrī Latvijas Okupācijas muzejā norisinājās tikšanās un sarunu vakars ar Pāvilu Brūveru, grāmatas Visuaugstākā patvērumā autoru, brīvības cīnītāju, bijušo Radio Brīvā Eiropa līdzstrādnieku un bīskapu emeritus.

Reti kurš šodien apzinās, ka Latvijas neatkarības kustība pagājušā gadsimta 70. gados sākotnēji radās kā evanģēliska kustība ar mērķi brīvi izplatīt Bībeli. Tā apauga ar centieniem izgaismot patiesību un rosināt cilvēkus nevardarbīgi pretoties padomju varai. Skrejlapas, brīvvalsts karoga uzvilkšana publiskās vietās, Bībeles un citas nevēlamās un aizliegtās literatūras izplatīšanu bieži veica nepieredzējuši pusaudži un jaunieši, par to samaksādami ar savu brīvību un nākotnes izglītības un karjeras iespējām padomju impērijā. Viens no viņiem ir Pāvils Brūvers, kura dzīves stāsts līdzinās spriedzes filmai ar labām beigām.

Pagājušā gadsimta 70. gados dažas nepakļāvīgas latviešu ģimenes kļuva padomju varai pilnīgi neciešamas un kā karsts kartupelis izspļautas pāri PSRS nocietinātajai robežai. Tajā skaitā bija arī Brūveru ģimene, kurā Pavils bija jaunākais no 6 bērniem. Strādādams Radio Brīvā Eiropa, viņš bija viens no nedaudzajiem latviešu žurnālistiem, kuri ticēja Latvijas brīvībai tajā laikā, kad līdzīgi ticīgo bija gaužām maz. Laiks no 1987. gada 14. jūnija līdz 1991. gada augustam bija blīvi pārsātināts ar ticību un neticību, varonību un gļēvulību, gatavību ziedot dzīvību un sīku savtīgumu. Viss notika minūtēs un pat sekundēs, bet sekas visā to dažādībā mēs baudām vēl joprojām.

Pāvils Brūvers tai laikā strādāja Radio Brīvā Eiropa un atradās dažādu politisku spēku krustugunīs. Viņa liecība par tajā laikā piedzīvoto gan 2012. gadā izdotajā rakstu krājumā Gaismas Akcija, gan šajā gadā izdotajā grāmatā Visuaugstākā patvērumā atklāj vienu otru nozīmīgu detaļu lielajā bildē par Latvijas izraušanos no PSRS apskāvieniem.