Trešdien, 2023. gada 1. februārī, Okupācijas muzejā norisinājās vēstures pētnieku kolokvijs, kurā klātesošie uzklausīja Dr. Mārtiņa Kaprāna, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētnieka, referātu "Latvijas pēckara pretošanās vēsture: meklējot alternatīvu konceptuālo skatījumu". Kā diskutanti kolokvijā uzstājās Dr. Igors Gubenko, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docents un Dr. Uldis Neiburgs, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks. Kolokvijā piedalījās vēsturnieki, kā arī dažādu atmiņu institūciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.
M. Kaprāns savā referātā uzsvēra, ka pēckara pretošanās fenomens Latvijas historiogrāfijā bieži tiek ierāmēts tiešas pretstāves un sadarbības kontekstā. Tas palīdz saprast bruņoto pretošanos līdz 50. gadu vidum un disidentisma attīstību. Taču šāds konceptuāls skatījums vienlaikus rada grūtības izskaidrot un saprast daudz plašāku opozicionāro prakšu kopumu, kas veidojās pēc Otrā pasaules kara – padomju okupācijas laikā. Kolokvijā tika rosināta diskusija par alternatīvu pieeju pretošanās vēsturei, kas balstās Pjēra Burdjē (Pierre Bourdieu) teorijā. Šī pieeja, norāda Kaprāns, var palīdzēt labāk izskaidrot opozicionāro prakšu ģenēzi vēlīnajā padomju periodā. Tāpat tā ļauj novērot un novērtēt pretošanos padomju kārtībai kā situatīvu, bet objektīvi pastāvošu politisko praksi.
Pētniecības darbs par pretošanās kustību īstenots ar Latvijas Zinātnes padomes finansējumu, projekts "Neatkarības arheoloģija: jaunas pieejas nacionālajai pretestības vēsturei Latvijā", projekta nr. VPP-LETONIKA-2021/2-0003. Kolokvija norisi finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu atbild Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.