Pārdomājot piemiņu: Eiropa ceļā uz kopīgu atmiņu?

No 2013. gada 7. līdz 9. aprīlim Vācijas pilsētā Erfurtē notika Eiropas Komisijas rīkotā konference "Pārdomājot piemiņu" (Reflecting Remembrance), kurā Latvijas Okupācijas muzeju pārstāvēja OMB valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs. Konferenci sadarbībā ar vēstures skolotāju organizāciju EUROCLIO bija organizējusi Eiropas Komisijas programmas "Eiropa pilsoņiem" 4. nozare "Aktīvā Eiropas atmiņa." Šīs nozares ietvaros muzejs jau divreiz ieguvis finansējumu saviem projektiem "Interaktīvā Gulaga karte: vietas–laiki–likteņi," kas apskatāma muzejā, un virtuālajai ekspozīcijai"Latvijas okupācija" (gan tikai līdz 1953. gadam).

Lai gan konference bija organizēta zem jautājuma "Eiropa: ceļā uz kopīgu atmiņu?", saturā izpaudās galvenokārt Rietumeiropas atmiņu kultūra un prezentācijās – holokausta atmiņai un piemiņai veltīti projekti. Par šādu vienpusību un komunistisko režīmu nodarījumu ignorēšanu vairākkārt protestēja gan Nollendorfs, gan "Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformas" prezidents Jērāns Lindblads (Göran Lindblad), gan Berlīnes Hoenšēnhauzenas (Hohenschönhausen) piemiņas vietas direktora vietnieks Helmūts Frauendorfers (Helmuth Frauendorfer), gan Lietuvas Vēsturnieku komisijas izpilddirektors Ronalds Račinsks (Ronaldas Račinskas), kā arī vairāki citi runātāji. Lai gan tas programmā nebija paredzēts, Frauendorferam deva dažas minūtes pastāstīt par Hoenšēnhauzenas memoriālu, savulaik Austrumvācijas Valsts drošības dienesta (Stasi) cietumu Berlīnē, un tā apmeklētāju programmu.

Tā kā 2014. gadā sākas jauns 7 gadu finansēšanas periods, EK pārstāvji ziņoja par paredzamajām pārmaiņām programmā. Te iepriecina vairākas pozitīvas pārmaiņas no iepriekšējās septiņgades. Agrāko četru nozaru vietā paredzēti divi "pavedieni" (strands), no kuriem viens būs veltīts vēsturiskajai atmiņai un piemiņai, četrkāršojot finansējumu līdz apmēram 20% no kopējā programmas "Eiropa Pilsoņiem" budžeta. Būs arī palielināts maksimālais piešķīrumu apjoms līdz EUR 100 000 un pagarināts izpildes termiņš no gada uz 18 mēnešiem. Viens no līdz šim sāpīgajiem punktiem Austrumeiropas projektiem bija ierobežojums līdz 1953. gadam, t.s. "staļinisma" beigām, kad mira Staļins. Tādēļ arī muzeja virtuālā izstāde beidzas 1953. gadā.  Pret to iebilda Nollendorfs un citi Austrumeiropas pārstāvji, norādot, ka komunisma noziegumi nebeidzās ar Staļina nāvi. Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka par termina "staļinisms" ieviešanu atbildīgs Eiropas Parlaments, kad tas 2008. gadā izsludināja 23. augustu, kad 1939. gadā parakstīja Hitlera–Staļina paktu, par "Eiropas staļinisma un nacisma upuru piemiņas dienu." Tai pašā laikā tika norādīts, ka turpmāk šāda veida ierobežojuma nebūšot un projektus varēšot pieteikt arī par laiku pēc 1953. gada.

Uz konferenci atskatoties, Nollendorfs secina: "Rietumeiropā ir milzīga atmiņas un piemiņas inerce. Institūti, muzeji un piemiņas vietas, kas nodarbojas ar nacisma noziegumiem un holokausta piemiņu, ir darbojušies jau ļoti ilgu laiku. Austrumeiropā komunistiskā režīma noziegumu pētniecība un upuru atmiņas un piemiņas kopšana varēja sākties tikai pēc dzelzs priekškara krišanas pirms drusku vairāk nekā 20 gadiem. Tāpēc te ir liels zināšanu, pieredzes un iestrāžu deficīts, ko vēl pastiprina nepietiekama galveno Eiropas valodu un Rietumeiropas mentalitātes saprašana. Tā Austrumeiropas viedokli konferencē pauda galvenokārt nedaudzie pārstāvji, kam nebija grūtību angļu valodā izteikties gana skaidri un trāpīgi. Tā vēl ilgs darbs priekšā, līdz komunisma noziegumu piemiņa līdzvērtīgi varēs nostāties līdzās izkoptajai nacisma noziegumu piemiņai. Tikai tad, kad projektus vērtējot un līdzekļus piešķirot, EK programma "Eiropa pilsoņiem" ievēros nepieciešamību palīdzēt Austrumeiropas atmiņu un piemiņas kultūrai nonākt tur, kur patlaban ir Rietumeiropa, varēsim pozitīvi atbildēt uz jautājumu, vai esam ceļā uz kopīgu Eiropas atmiņas un piemiņas kultūru."