Oktobra mēneša priekšmets - “Dziesmu Grāmata Evaņģēliski Luteriskām Draudzēm”

2024. gada septembrī, videoliecības ieraksta laikā, Juris Kūla Latvijas Okupācijas muzejam dāvināja savas mātes, Līnas Marijas Kūlas, Baznīcas dziesmu grāmatu. 

Juris Kūla dzimis nometinājumā Omskas apgabala Odeskas rajonā. Kūlu ģimeni Padomju Savienības represijas skāra vairākkārt. Jura tēvs Teodors (1908) pirms Latvijas okupācijas bija organizācijas “Aizsargi” biedrs. 1941. gada oktobrī Teodors, nacistiskās Vācijas okupācijas apstākļos, sāka darbu sardzes dienestā, 1944. gada augustā piedalījās kaujās pret Sarkano armiju pie Dobeles. Pēc Otrā pasaules kara beigām, 1948. gada 22. aprīlī Teodoru Kūlu arestēja un tā paša 22. jūnijā LPSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara tribunāls piesprieda Kūlam brīvības atņemšanu uz 25 gadiem, tiesību atņemšanu uz 5 gadiem un mantas konfiskāciju. Viņš tika apsūdzēts par dzimtenes nodevību, sarkano partizānu un mežos palikušo Sarkanās armijas karavīru meklēšanu un arestēšanu, kā arī par dalību čigānu konvojēšanā uz nošaušanas vietu 1942. gada vasarā Jaunpilī. Ieslodzījumu izcieta nometnēs Gorlagā un Steplagā.

Represijas ģimeni atkārtoti skāra 1949. gada 25. martā. Teodora sieva Līna Marija Kūla (1913) bija lauksaimniece, studējusi Jaunpils Lopkopības skolā, apsaimniekoja vīratēvam piederējušo saimniecību 70 hektāru platībā, un tajā nodarbināja gan padomju karagūstekņus, gan algotu darbaspēku. 1947. gada 9. oktobrī tika iekļauta “kulaku’’ sarakstā un 1949. gada 25. martā, kopā ar bērniem Mārtiņu (1942), Pēteri (1944) un Jāni (1948) deportēta uz Omskas apgabala Odeskas rajonu.
 
Deportāciju dienā Līna līdzi paņēma  “Dziesmu Grāmatu Evanģēliski Luteriskām Draudzēm”, kas viņai bija uzdāvināta iesvētības dienā 1933. gada 11. aprīlī. Līna bija ļoti ticīgs cilvēks un šo grāmatu aktīvi izmantoja. Grāmatas titullapā augšējā labajā stūrī teksts latviešu valodā rokrakstā ar tinti: “Marijas Kodes 11.IV 1933.” 

1956. gada 4. jūlijā Teodoram tika atļauts doties pie savas ģimenes Omskā. Diemžēl Teodoram nebija iespēja satikt savu dēlu Pēteri, kurš 1950. gadā nomira nometinājumā. 1957. gada 28. augustā ģimenē piedzima dēls Juris.  

1956. gadā no nometinājuma tika atbrīvoti Mārtiņš un Jānis Kūlas, bet 1960. gadā arī Līna Marija Kūla, kura gan Latvijā atgriezās tikai 1972. gadā kopā ar Juri pēc tam, kad dēls bija absolvējis pamatskolu. Teodors dzimtenē neatgriezās un palika dzīvot nometinājuma vietā.