Aktualitātes
Novembra mēneša priekšmets – “Dievs, svētī Latviju!”
Novembrī godinām cilvēkus, kuri dibinājuši Latvijas valsti, cīnījušies un aizstāvējuši to. Okupācijas gados Latvijas valsts svētku atzīmēšana nebija atļauta. Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierināja Latvijas valstiskuma iznīcināšana iesaistījās organizācijās, kas centās cīnīties pret padomju okupāciju. Viena no šādām organizācijām bija 1945. gada maijā Viļakas skolas ābeļdārzā dibinātā Latvju Nacionālā Jaunatnes Apvienība (LNJA) . Šajā organizācijā iesaistījās arī māsas Antoņina un Margarita Bratuškinas (Bratuškas).
Margarita Bratuškina bija skolotāja Viļakas vidusskolā, bet viņas māsa bija šīs skolas skolniece. 1945. gada maijā Margaritu uzrunāja Latvijas Nacionālo partizānu organizācijas vadītājs Pēteris Supe, ar kuru Bratuškinu ģimenei bija personīgas saiknes, un piedāvāja iesaistīties pretošanās organizācijas darbībā. Margarita neiesaistījās LNJA, jo bija pedagogs, bet organizācijā iesaistīja savu māsu Antoņinu. 1944./1945. mācību gadā Margarita kopā ar skolēniem piedalījās nelegālā izdevuma “Degsme” sagatavošanā. LNJA izveidojās vairākas grupas, kas darbojās Rīgā, Valkā, Viļakā un Alūksnē un tās mērķis bija “apvienot visu latvju jaunatni vienā nacionālā jaunatnes organizācijā, latviskās dzīvesziņas un pareizās politiskās izpratnes kopšanai un attīstīt pašdarbību un nācijas aktivitāti.”
Māsas Bratuškinas arestēja 1945. gada rudenī, un 1946. gada aprīlī Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara tribunāls abām piesprieda brīvības atņemšanu uz 10 gadiem, tiesību atņemšanu uz 5 gadiem un mantas konfiskāciju. Ieslodzījumā māsas bija nometnēs Taišetā, Mongolijā, Kolimā, Magadanā.
2023. gada novembra mēneša priekšmets ir kabatlakatiņš ar izšūtiem Latvijas Republikas himnas vārdiem “Dievs, Svēti Latviju !”,
ko 1948. gadā Margarita izgatavoja ieslodzījumā Mongolijā. Latvijas himnas tekstu papildina arī teksts “Sveicinām Latviju no Mongolijas. Marga un Anta 1948.”.
1997. gadā ierakstītajā videoliecībā Margarita atminas laiku, ko pavadīja ieslodzījumā Mongolijā:
“Mongolijā bija apcietinātie atvesti, strādājām mēs kādu gadu, un galvenais, ka tur arī ar kriminālistiem. Tik traki tie kriminālisti nebija, kā viens otrs raksta grāmatās, bet zagt zaga. Mēs Mongolijā sākumā gājām meža darbos, zāģējām kokus, bet tad mūs ar māsu paņēma veļas mazgātavā, mazgājām veļu.” Kabatlakatiņus Margarita izgatavoja, kad uzzināja, ka viena no viņas ieslodzījuma biedrenēm, kas bija notiesāta par krimināla rakstura noziegumu, tiks atbrīvota no ieslodzījuma un dosies uz Rīgu. “Es saku, vai viņa man nevarētu aizvest vēstules, caur rokām. Paņēmu trīs kabatlakatiņus, baltus, un uzrakstīju, vienu profesoram Endzelīnam, ar baltiem diegiem uzšuvu vēstuli, vienu draudzenei un vienu mājiniekiem. Viņa tiešām bija atvedusi, tāda Marija, uzvārdā neatceros. Fantastisks cilvēks.”
1949. gada 25. martā uz Sibīriju deportēja arī Margaritas un Antoņinas vecākus – tēvu Staņislavu Bratuškinu un māti Emīliju, kā arī māsu Valēriju .
Margaritu no ieslodzījuma atbrīvoja 1954. gada maijā, bet Antoņinu — 1954. gada novembrī. Pēc atbrīvošanas Margaritai bija liegts dzīvot Rīgā un iegūt augstāko izglītību.
Kabatlakatiņu, kuru Margarita nosūtīja saviem vecākiem Viļakā, iespējams aplūkot izstādē “Nacionālā svētnīca”, Latvijas Okupācijas muzeja Izstāžu zālē, Latviešu Strēlnieku laukumā 1.
Other Posts
18.10.2024.
Atskats lekcijā “Laiks pirms Latvijas valsts: zemes un tautas vēsture”
16.10.2024.
Atskats lekcijā “Mainīgais valstiskums gadsimtu gaitā līdz Latvijas valsts izveidošanai”
16.10.2024.
Vēstule skolotājiem
15.10.2024.
Aicinām darbā Attīstības un komunikācijas nodaļas vadītāju
15.10.2024.
Sveicam Valsts valodas dienā!