Nākotnes nams

Nākotnes Nams (NN) ir pazīstamā Amerikas latviešu arhitekta un Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas autora Gunāra Birkerta plānotais Okupācijas muzeja pārbūves un piebūves projekts un ar to saistītā muzeja jaunās ekspozīcijas veidošana un paplašinātas darbības plānošana.  Kā vīziju Birkerts projektu muzejam dāvināja pirms 10 gadiem - jau 2001. gadā.  Ieceri melnajai bijušā Sarkano latviešu strēlnieku muzeja ēkai piebūvēt baltu pagarinājumu ar noslēdzošu stikla sienu Birkerts apraksta kā metaforu: no tumšās pagātnes uz gaišo tagadni un apskaidroto nākotni.

NN izskats radikāli pārveidos drūmās padomju laikā celtās ēkas ārējo izskatu, tai pašā laikā dos iespēju tajā iekārtot mūsdienīgu muzeju, kas atbilst starptautiskiem standartiem. Tagadējā muzeja ēka nenodrošina ne apmeklētāju pienācīgu apkalpošanu, ne muzeja materiālu efektīgu izstādīšanu, ne muzeja pieaugušo krājumu uzglabāšanu un saglabāšanu, ne piemērotus darba apstākļus muzeja darbiniekiem. NN dubultos tagadējās ēkas platību un novērsīs tās trūkumus.

NN projekta īstenošanas gaita bijusi sarežģīta un lēna. Kad Gunārs Birkerts muzejam dāvāja savu vīziju, Rīgas domei piederošās ēkas nākotne vēl bija apdraudēta, jo nebija atcelts domes lēmums to nojaukt.  Tikai 2004. un 2005. gadā pēc ilgām pārrunām izdevās šos draudus novērst. Valsts pārņēma ēku un tai piederošo zemi savā īpašumā.  Latvijas Saeima 2006. gadā apstiprināja Latvijas Okupācijas muzeja likumu, kurā bija apstiprināta īpašuma lietošana Okupācijas muzeja vajadzībām, lietošanas tiesības nostiprinot Zemesgrāmatā.  2004. gada beigās un 2005. gadā ar Saeimas finansiālo atbalstu sākās NN plānošana.  Arī tai bija jāsastopas ar legālām un formālām grūtībām.   2008. gadā bija pabeigts un apstiprināts skiču projekts, kam jākalpo par pamatu tehniskā projekta un konstrukcijas plānu izstrādei. 2007. gadā izdotais Ministru kabineta rīkojums paredzēja, ka tālāko projekta attīstību uzņemsies Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ). NN celtniecības izmaksas finansēs VNĪ, bet valsts tās segs pakāpeniski.

2011. gada 5. jūlijā pieņemtais valdības rīkojums paredz, ka muzeja pārbūve un piebūves celtniecība jāpabeidz līdz 2013. gada 31. decembrim. Celtniecības darbus sāks  tikko tiks pabeigts rekonstrukcijas un pārbūves darbu tehniskais projekts. Ievērojot, ka 2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, Strēlnieku laukuma sakārtošana ir gan valsts, gan Rīgas domes interesēs.

Ministru kabineta rīkojumu Nr. 307 lasīt ŠEIT.

Viss, kas būs Nākotnes Namā, jānodrošina muzejam pašam.  Ēkas paplašināšana nozīmē arī muzeja paplašināšanu, kas savukārt nozīmē iegādāties jaunas iekārtas un aprīkojumu, gandrīz visu.  Pats svarīgākais jauninājums, pie kā strādā muzeja vēsturnieki būs jaunā pastāvīgā ekspozīcija.  Tajā atspoguļosies Gunāra Birkerta NN veidolā paustā metafora - no tumšās nākotnes uz gaišo tagadni un apskaidroto nākotni. Ekspozīcija izsekos Latvijas valsts un tautas ceļam no pirmās neatkarības caur trim okupācijām uz atjaunoto neatkarību.  GULAGa baraka atradīsies zāles vidū.  Paaugstinātās zāles tālajā galā kāpnes vedīs augšup, sekojot dziedošā Baltijas ceļa projekcijai uz neatkarības atjaunošanu un tālāk pa zāles garuma balkonu, kur būs rādīta okupācijas seku pārvarēšana un ceļš uz tagadni.  Nākotnes Namā būs paplašinātas publiskās telpas, biroju telpas un krājumu glabātuves, kam nepieciešamas iekārtas un mēbeles. Patlaban top plāni un aprēķini telpu iekārtojumam un aprīkojumam.

Lai gan valsts maksās par NN celtniecību, tas jāiekārto par sabiedrības ziedotiem un ieguldītiem līdzekļiem.  Līdzekļu vākšana šīm vajadzībām sākās jau 2005. gadā, ar mērķi  iegūt 1 500 000 latu. Daļēji ekonomiskās krīzes, daļēji grūtās NN tapšanas dēļ ziedojumu plūsma pēdējā laikā bija samazinājusies. Nu ziedotāju atbalsts atkal ir nepieciešams! Ziedojumu vākšana turpināsies līdz NN būs uzcelts un iekārtots.