Muzeju atzinīgi vērtē grāmatas "Padomju deportāciju pieminēšana Latvijā" autori

Atzinīgus vārdus par Latvijas Okupācijas muzeja lomu padomju deportāciju un citu noziegumu atmiņas un piemiņas saglabāšanā teikuši nupat iznākušās grāmatas Padomju deportāciju pieminēšana Latvijā (Rīga: Mansards, 2012) autori Mārtiņš Kaprāns, Olga Procevska, Laura Uzule un Andris Saulītis.

"Par vienu no aktīvākajām un redzamākajām organizācijām [deportāciju piemiņas tradīciju veidošanā] ir uzskatāms 1993. gadā dibinātais Latvijas Okupācijas muzejs (LOM). Šis privātais muzejs sekmīgi darbojas cilvēku izglītošanā par padomju deportācijām un citiem represiju veidiem, to atzinīgi novērtē arī mūsu aptaujātie eksperti. Padomju represijas ir centrālais elements muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Muzejs ar savu pārdomāto un mērķtiecīgi plānoto izglītības programmu spēj uzrunāt gan skolēnus, gan citas vecumgrupas, izmantojot, piemēram, Gulaga interaktīvo karti vai prezentējot barakas, kādās izsūtītajiem bija jādzīvo. […] Muzeja ekspozīcijas un LOM apkopotie un izdotie politiski represēto dzīvesstāsti ne tikai vairo cilvēku zināšanas, bet arī rosina emocionālo pārdzīvojumu. LOM pieeju okupācijas vēstures komunicēšanā atzinīgi novērtē arī cittautu pētnieki. […] Zīmīgi, ka muzejs arī mazākumtautību vidū tiek salīdzinoši augstu novērtēts. LOM kā piemiņas vietu pozitīvi vērtē 78% latviešu tautības un 41,2% krievu tautības respondentu. […] Ņemot vērā 2013. gadā paredzētos LOM rekonstrukcijas plānus, kas dos plašākas ekspozīcijas un citu aktivitāšu iespējas, šim privātajam muzejam arī nākotnē būs centrāla loma sabiedrības izglītošanā par padomju represijām. Un tieši neuzbāzīga izglītošana, kas raksturīga pašreizējai LOM stratēģijai, būs svarīgs elements komunisma upuru turpmākajā pieminēšanā. Tādēļ valstij arī turpmāk ir jāatbalsta LOM darbība, vienlaikus neiejaucoties muzeja autonomijā." (23–24)

Ieteicot valsts atbalsta turpināšanu, autori citē Latvijas Okupācijas muzeja likumu, kas paredz valsts dotāciju muzeja darbam, taču vienlaikus norādot, ka valsts atbalsts veido apmēram 20% muzeja budžeta. Īstenībā tas pēdējos trijos gados bijis zem 10%. Arī valsts finansētie muzeja ēkas rekonstrukcijas darbi nevarēs notikt 2013. Taču arī ierobežotos apstākļos pagaidu telpās ar muzeja atbalstītāju palīdzību darbs turpināsies.