Muzejā prezentēs klausāmgrāmatu „(Divas) puses: Latviešu kara stāsti”

Grāmatas „(Divas) puses: Latviešu kara stāsti” panākumi un lasītāju lielā interese mudinājusi izdevniecību „Apostrofs” un Latvijas Universitātes (LU) Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) pētniekus grāmatā publicētos karavīru dienasgrāmatu pierakstu apkopojumus un pētnieku laikmeta raksturojumus iemūžināt klausāmgrāmatā „(Divas) puses”: Latviešu kara stāsti”.

Ulda Neiburga, Aijas Rozenšteines un Vitas Zelčes zinātniskajā redakcijā izdotajā klausāmgrāmatā dzirdami gan Otrā pasaules kara karavīru dienasgrāmatu pierakstu apkopojumu un pētnieku zinātnisko rakstu, gan arī zīmīgāko kara laika dziesmu fragmenti. Divos kompaktdiskos klausītāji tiek iepazīstināti ar sešu Otrā pasaules kara abās frontēs karojošo karavīru dienasgrāmatu spilgtākajiem tekstiem, kurus, saglabājot autoru oriģinālo valodas stilu, ielasījuši aktieri Aigars Vilims, Ģirts Rāviņš, Māris Bezmers, Andris Morkāns, Kārlis Neimanis un Mārtiņš Meiers, bet diktora tekstu - Januss Johansons.

„Šis projekts iemūžina daļu no mūsu tautas vēstures un arī daļu no šī brīža elpas, kas valda Valmieras teātrī,” norāda Valmieras teātra mārketinga direktore Agita Mačuka. Viņa uzsver gan jaunākās, gan arī vecākās paaudzes aktieru godīgo attieksmi, ierunājot sev uzticētos tekstus, tādējādi klausāmgrāmatai „piedodot ticamību, līdzpārdzīvojumu par notikumiem, kas ir izcelti saulītē, nevis aizmirsti nebūtībā”.

Vēsturnieks Uldis Neiburgs akcentē klausāmgrāmatas formāta priekšrocības un informatīvi emocionālo pienesumu, kas atklājas, ieklausoties kara laika paaudzes cilvēku piefiksētajos pārdzīvojumos: „Tas nav stāsts tikai par vēsturi, bet arī pārdomas par Otrā pasaules kara sekām un tā fizisko un garīgo ietekmi nākamajās paaudzēs un to priekšstatos par savu pagātni un nākotni.  Klausāmgrāmatas formāts ir arī pateicīgs, uzrunājot dažādas mērķauditorijas - tas var būt patīkams un atmiņas raisošs laika kavēklis un atbalsts nereti papildus sarunu biedru meklējošiem vecākiem cilvēkiem, un personīgi uzrunājošs informācijas un īpašu sajūtu nesējs ikdienas steigā un neskaitāmos darbos aizņemtākajai jaunākai un vidējai paaudzei.”  

Klausāmgrāmatā dzirdamie stāsti, kā arī kara laika dziesmu fragmenti un pētnieku laikmeta raksturojums palīdz nojaukt laika plaisu starp vēsturiskajiem notikumiem un tagadni, tādējādi padarot XX gadsimta notikumus vieglāk uztveramus un saprotamus. Arī SPPI pētniece Laura Ardava norāda, ka „klausāmgrāmata salīdzinājumā ar lasāmo piedāvā jau gatavu un ļoti skaistu atmosfēru, kas panākta ar meistarīgu aktieru stāstījuma un muzikālu papildinājumu palīdzību.” LU pētniece uzsver klausāmgrāmatas emocionālo daudzkrāsainību, vienlaikus atgādinot arī par ikviena klausītāja personīgo cilvēkjūtību, lai „līdzdzīvotu, līdzsapņotu un līdzsāpētu dienasgrāmatu varoņiem,” atzīmē L. Ardava.

Klausāmgrāmatas izveide norisinājusies valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” projekta „Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” ietvaros, sadarbojoties LU Sociālo zinātņu fakultātei, izdevniecībai „Apostrofs”, Valmieras Drāmas teātrim, Radio Naba, kā arī apgādam „Mansards” un Fridriha Eberta fondam. Klausāmgrāmatas „(Divas) puses: Latviešu kara stāsti” zinātniskā redaktore un producente ir LU doktorante Aija Rozenšteine, izdevuma skaņu režisors – Olivers Tarvids, māksliniece – Ieva Dzintare.

26. novembrī Okupācijas muzejā par izdevniecības cenām būs iespējams iegādāties ne vien klausāmgrāmatu „(Divas) puses: Latviešu kara stāsti”, bet arī grāmatas „(Divas) puses: Latviešu kara stāsti” drukātās versijas nule kā izdoto trešo, papildināto versiju un citus izdevumus.