Trimdā brīvi latviešu dziesma skan!

Kopš pirmajiem vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem 1873. gadā, dziesma allaž ir bijusi latviskās identitātes sastāvdaļa. Latvijas okupācija aizsāka pārmaiņas dziesmu svētku kustībā. Latvijā dziesmu svētkus pakļāva padomju propagandas ideoloģiskajiem kanoniem, bet tūkstošiem latviešu, kas, Otrajam pasaules karam beidzoties, devās bēgļu gaitās, sāka organizēt dziedāšanas svētkus svešumā.

Dziesmu dienu organizēšana trimdā sākās Vācijā 1946. gadā, kur bija ieradušies tūkstošiem kara bēgļu no Latvijas, kas dzīvoja “pārvietoto personu” jeb “ DP ” nometnēs. Nometnēs valdīja ļoti patriotisks noskaņojums, un to iedzīvotāji vēlējās turpināt dzimtenes tradīcijas. Pārvietoto personu nometnēs dzīvoja arī vairāki latviešu diriģenti un deju kopu vadītāji, kas dibināja korus un deju kolektīvus svešumā. 
 
1946. gada vasarā kopumā norisinājās četras dziesmu dienas – 30. jūnijā Fišbahā, 7. jūlijā Baireitā, 21. jūlijā Ansbahā, 4. augustā Eihštatē un 25. augustā Augsburgā, savukārt rudenī notika dziedāšanas svētki Hānavā.

Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājas fotoalbums ar fotogrāfijām no latviešu dzīves bēgļu nometnēs Vācijā, tostarp 3. latviešu apgabala dziesmu dienām Hānavā 1946. gada 26. un 27. oktobrī.

Hānavas dziesmu dienas notika estrādē blakus bēgļu nometnei, un to bija uzcēluši paši nometnes iedzīvotāji. Svētki sākās ar mākslas izstādes atklāšanu un svētku dievkalpojumu, kuru vadīja prāvests Jēkabs Ķullītis. Dievkalpojumā bija arī muzikālā daļa, kurā uzstājās vijolnieks Olafs Ilziņš un koris no Dīburgas. Izstādē bija eksponēti vairāk nekā 60 mākslinieku un daiļamatnieku darbi — gleznas, koka, ādas, metāla izstrādājumi un citi rokdarbi.

Dziedāšanas svētku ietvaros Hānavā notika arī rakstnieku diena, kurā ar priekšlasījumiem uzstājās latviešu rakstnieki un dzejnieki, kuri runāja par ilgām pēc dzimtenes un skumjām par iznīcināto Latvijas neatkarību.

Paralēli kultūras programmai, Hānavā notika arī Latvijas Centrālās Padomes tikšanās, kurā ievēlēja Hānavas pārstāvjus organizācijā. Tāpat pasākuma ietvaros organizēja arī basketbola un volejbola spēles starp Latvijas un Igaunijas komandām.

Dzejniece Biruta Senkēviča (1904–1993) pasākumam bija veltījusi īpašu dzejoli:
Vienotāja, ilgotāja,
Dziesma, skani tu!
Maigā siržu daiņotāja,
Tevi suminu.
Sirmi laiki aizgājuši,
Gadi projām skrien,
Latvju tautu dziesmu vārdi
Kopā auž un sien.
Te, kur ceļi sveši vijas,
Drūmas domas dzimst, —
Sidrabotas melodijas
Saulē aust un dziest
Hānava, pār tavām drupām
Necerēti nu
Dzirdēsim ar vējiem traucam
Dziesmu spārnotu!
Vienotāja, ilgotajā,
Dziesma, skani tu!
Maigā siržu daiņotāja,
Tevi suminu.

Pasākuma kulminācija bija svētku koncerts 27. oktobrī. Koncertā piedalījās 8 kori ar 365 dziedātājiem, bet koncertu apmeklēja aptuveni  2500 klausītāju, starp kuriem bija arī pārstāvji no Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūras un cittautieši. Koncerts svinīgi tika atklāts ar Latvijas, Lielbritānijas un ASV himnām un turpinājās ar plašu repertuāru. Repertuārā bija iekļauta Emīla Dārziņa “Mēness Starus Stīgo”, Jurjānu Andreja kantāte “Tēvijai”. Koncerta emocionālākā sadaļa bija noslēgums, kurā koris vairākas reizes nodziedāja “Dievs Svēti Latviju”.

Dziedāšanas svētki kļuva pa neatņemamu trimdas sabiedriskās dzīves sastāvdaļu. Pēc tam, kad latvieši izklīda pasaulē, dziesmu svētkus sāka rīkot arī citviet. 1948. gadā Londonā notika pirmās dziesmu dienas Lielbritānijā, 1951. gadā Sidnejā notika pirmās Austrālijas latviešu kultūras dienas, bet 1953. gadā Čikāgā notika pirmie svētki ASV.  1964. gadā Hamburgā notika pirmie Eiropas latviešu dziesmu svētki, kas turpinās līdz pat mūsdienām.