Muzejā atklāta Gunāram Astram veltīta piemiņas izstāde [+ Foto galerija]

23. februārī, Latvijas Okupācijas muzejā atklāta izstāde “Pieminot Gunāru Astru (1931–1988) – brīvības cīnītāju”.

To ievada viņa dzīves credo: “Patstāvīgi domāt un vērtēt, dzīvot pēc savas pārliecības. Tas brīvu cilvēku atšķir no nebrīva, verga. Citādi dzīvot neesmu spējīgs, lai nezaudētu savās acīs cilvēcisku cieņu. Es esmu tāds kāds esmu – visur un vienmēr bez kompromisiem jebkuros apstākļos. Tā vārdā esmu spējīgs upurēt visu – arī savu tā saucamo brīvību. Tā ir tikai lielās zonas [Padomju Savienība] apmaiņa pret mazo [ieslodzīto nometnes]. Tur atrodoties mani nenomāc mānīgā ilūzija, ka esmu brīvs cilvēks. Tur es atrodos savā vietā. Vietā, kur jāatrodas visiem citādi domājošiem mūsu iekārtā.”

Izstāde atspoguļo Gunāra Astras dzīves gājumu, darbību pret Padomju Savienības okupācijas režīmu un personību, kas atklājas viņa rakstītās vēstulēs, brāļu un ieslodzījuma likteņa biedru skatījumā.

Gunāra Astras vēstules no ieslodzījuma nometnēs Mordovijas APSR un Perma-36  no 1962. gada oktobra līdz 1976. gada janvārim, fotogrāfijas un priekšmetus muzejam nodevuši Harijs Astra un Leons Astra 1997., 1998., 2002., 2012. un 2014. gadā.

Bet līdz šim neredzētas Gunāra Astras fotogrāfijas par viņa draudzību ar basketbolistiem Jāni Krūmiņu, Valdi Muižnieku, Oļģertu Hehtu un Z. Hibšu, no ieslodzījuma nometnēs Mordovijas APSR aplūkojamas no audžumeitas Diānas Vagales arhīva.

Izstādes māksliniece - Ieva Nagliņa. Izstādes sagatavošanā izmantotas muzeja Audiovizuālo materiālu krātuves darbinieku 1997.-2022. gadā ierakstītas G. Astras brāļu – Harija Astras (2012) un Leona Astras (1997), un nacionālās pretošanās kustības dalībnieku – Jāņa Dembovska (2022), Bruno Javoiša (2020), Ulda Ofkanta (2006), Jāņa Rožkalna (2013) un Jāņa Vēvera (2022), kā arī Nikolaja Brauna, atmiņas par darbību, ieslodzījumu Padomju Savienības cietumos un nometnēs, kā arī par tikšanos ar Gunāru Astru un viņa personības raksturojums.

Krievu politieslodzītais Nikolajs Brauns, kurš kopā ar Gunāru Astru atradās ieslodzījumā nometnē Perma-36 Permas apgabalā no 1972. gada līdz 1976. gadam atceras: “Gunārs bija domājošs cilvēks. Viņā bija sāpe par Latviju, tās kultūru un likteni. Kā domājošs cilvēks viņš bija bīstams [padomju varai]. Īpaši bīstams valsts noziedznieks.”

Foto no atklāšanas pieejamas facebook.com galeriju sadaļā