Mēneša dāvinājums “Nenosūtīta vēstule maniem vecākiem”

Alberta Censoņa Ciņa dienasgrāmatu “Nenosūtīta vēstule maniem vecākiem” Latvijas Okupācijas muzejam dāvinājusi Daugavas Vanagu Sidnejas nodaļas priekšsēde Ināra Sīkā.

Alberts Censonis Cinis dzimis 1926. gada 16. augustā Valmieras apriņķa Pāles pagasta Ārciema “Cinīšos”, Mildas un Andreja Ciņu ģimenē. Ģimenē auguši trīs dēli — Alberts un viņa divi brāļi Viktors un Jānis. Alberts tika iesaukts Latviešu leģionā, kur dienēja 15. divīzijai pakļautajā 33. ieroču SS grenadieru pulkā. Piedalījies kaujās Rietumprūsijā (mūsdienu Polijas teritorijā). 1945. gada maijā pie Šverinas, netālu no Hamburgas, kopā ar citām latviešu vienībām padevies amerikāņu gūstā. 1945. gada 3. septembrī pārvietots uz Zedelgemas nometni Beļģijā. 1945. gada 28. decembrī piedalījies bijušo karavīru palīdzības organizācijas “Daugavas vanagi” dibināšanā. Pēc gada tika atbrīvots no Zedelgemas gūstekņu nometnes un devies uz Vāciju. 1949. gadā Alberts kopā ar brāli Jāni emigrēja uz Sidneju Austrālijā, kur nodzīvojis līdz aiziešanai mūžībā 2021. gada 17. septembrī.
Dienasgrāmata rakstīta laika posmā no 20. gadsimta otras puses līdz mūsdienām. Rakstītās atmiņas papildina kartogrāfiskais materiāls, fotogrāfijas un avīžu izgriezumi.

Beidzoties Otrajam Pasaules karam, karagūstekņu nometnēs Eiropā atradās aptuveni 25 400 latviešu karagūstekņi, no kuriem lielākā daļa — Lielbritānijas armijas gūstā. Gūstekņi atradās dažādās nometnēs Vācijas un Beļģijas teritorijās. Viena no šādām nometnēm bija Zēdelgemas nometne Beļģijā, kurā pēc kara nonāca 11 727 latviešu karagūstekņi, kuri iepriekš bija dienējuši Latviešu leģionā.
Nometnē esošajiem latviešu karagūstekņiem radās ideja izveidot organizāciju, kas rūpētos par latviešu karagūstekņiem pēc to atbrīvošanas. Galvenie idejas autori bija  agrākie Latvijas armijas virsnieki — Vilis Janums, Vilis Akermanis, Artūrs Silgailis. 1945. gada 20. decembrī Zēdelgemas karagūstekņu nometnes laikrakstā ‘’Laika Griežos’’ idejas autori publicēja uzsaukumu veidot organizāciju, kurai būtu trīs uzdevumi — bijušo karavīru un to radinieku apvienošana, morālās, juridiskās un materiālās palīdzības sniegšana, un organizācijas biedru interešu pārstāvēšana. Tomēr nometnē nebija pilnīgas vienprātības par šādas organizācijas nepieciešamību, un tās dibināšanas pretinieki norādīja, ka tā izjuks jau īsi pēc karagūstekņu atbrīvošanas.
Neraugoties uz pastāvošajām bažām par organizācijas iespējām, 1945. gada 28. decembrī Zēdelgamas nometnes 2. nodalījuma teātra zālē notika ‘’Daugavas Vanagu’’ dibināšanas sapulce.
 

Foto: No kreisās: Latvijas Okupācijas muzeja krājuma speciāliste Baiba Brieže,  Daugavas Vanagu Sidnejas nodaļas priekšsēde Ināra Sīkā, Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība.