Meklē ziņas par latviešu leģionāru likteni Nīderlandē 1945. gada sākumā

Igauņu izcelsmes holandiešu režisore Helga Merits, kas bija ieradusies Rīgā un muzejā izrādīja savu filmu 1943. gada klase -“pieminiet mūs, kad mūsu vairs nebūs”, pašlaik vāc materiālus filmas veidošanai par latviešu leģionāriem.
Tās pamatā būs stāsts par trim latviešu jauniešiem, kas 1945. gada janvārī, glābjoties no iesaistīšanās karadarbībā, noslēpās vietējās iedzīvotājas Julia van Hees mājā Nīderlandē. Vācu armija viņus noķēra un notiesāja uz nāvi. Tomēr cietumu, kurā viņi gaidīja sprieduma izpildi, bombardēšanā sagrāva un notiesātajiem izdevās bēgt. Nīderlandē ir atrasta viena no šo jauniešu — Jāņa Dāvida— dienasgrāmata.
Jānis Dāvids ir dzimis 1910. gadā Rīgā. 1944. gada vasarā viņu ieskaitīja Vācijas armijas gaisa izpalīgu vienībā. Šo vienību ar kuģi no Rīgas ostas izveda 1944. gada 24. augustā. Uz kuģa bija ap 200 J.Dāvida vienības biedru un arī kara bēgļi. Viņus veda uz Gotenhafenu un tad tālāk uz Oldenburgu. Holandē 25 latvieši tika nometināti netālu no ciematiem Lichtenvoorde, Zieuwent, Varsseveld un De Heurne — Holandes un Vācijas robežas tuvumā. Sākoties 1945. gadam, Jānis ar abiem līdzbiedriem vēl bija savā vienībā, bet janvāra pirmajās dienās viņi to pameta. J.Dāvida dienasgrāmatas apraksts beidzas, kad sākas slēpšanās.
Zināms, ka J.Dāvids vēlāk nonāca atpakaļ Rīgā, bet kas notika ar pārējiem diviem kareivjiem? Tolaik vienību atstāja arī Eduards Nikolajs Porga (dzimis 1921. gada 23. martā), kas pirms kara strādāja par grāmatvedi, kā arī Alfrēds Vilis Kalniņš (dzimis 1910. gada 8. maijā), kas pirms kara Rīgā bija atslēdznieks. Citu vīrus no J. Dāvida gaisa izpalīgu vienības sauca Gridukovs, Alberts Cīrulis, G. Brūs, Kārlis Oitolius, Alberts Gulbis, Tērauds, Egle un Lizdens. Ja kāds varētu sniegt  papildus ziņas par šiem cilvēkiem, lūgums sazināties ar muzeju.
Fotogrāfijā - Julia van Hees