Mārtiņš Gauja. “Rudens”.

Pēc Vācijas kapitulācijas un Otrā pasaules kara beigām Eiropā atradās tūkstošiem bijušo latviešu leģionāru, kas bija nonākuši gan Padomju Savienības, gan Rietumu sabiedroto valstu gūstā. Viena no karagūstekņu nometnēm, kurā bija ieslodzīti latviešu karagūstekņi, bija Zēdelgemas karagūstekņu nometne Beļģijā, kurā atradās 11 727 bijušo latviešu leģionāru. Viens no Zēdelgemas nometnē ieslodzītajiem karagūstekņiem bija grafiķis Mārtiņš Gauja. 

Mārtiņš Gauja dzimis 1915. gada 22. aprīlī Tirzā, bet jau agrā vecumā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Rīgu. 

Ar zīmēšanu Gauja aizrāvās kopš bērnības. Savu laikabiedru un paziņu, mākslinieku, Kārļa Padega, Ernesta Rirdāna, Jāņa Dreslera ietekmē Mārtiņš Gauja pievērsās ilustrācijai, īpaši karikatūrām. 

1930. gadā Gauja iepazinās ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Jāni Kugu, kurš novērtējis Gaujas talantu, ieteica pēc skolas beigšanas iestāties  Mākslas akadēmijā. 1930. gados viņa darbi tikuši publicēti izdevumos “Atpūta” un “Sikspārnis”. Gauja savu talantu turpināja izkopt, bet turpmākos viņa plānus izjauca Otrais pasaules karš.

Otrā Pasaules kara laikā Gauju iesauca Latviešu leģionā. Kara beigās Gauja nonāca Sabiedroto valstu gūstā un atradās Zēdelgemas karagūstekņu nometnē Beļģijā. 

Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājas Mārtiņa Gaujas grafika “Autumn” jeb “Rudens”, ko Mārtiņš Gauja uzzīmēja 1946. gada sākumā Zēdelgemas karagūstekņu nometnē. Gauja savos darbos koncentrējās uz reāliem elementiem, kurus viņš kārtoja dinamiskās, fantāzijas radītās kompozīcijās. Darbā “Autumn’’ ir attēlota sieviete pie augļu koka. Gan kokā, gan uz zemes, gan sievietes rokās ir redzami augļi. Zem mākslas darba, kreisajā pusē redzams grafikas nosaukums, bet labajā pusē mākslinieka paraksts un Latviešu leģiona simbols  — vairodziņš Latvijas karoga krāsās. 

Pēc atbrīvošanas no karagūstekņu nometnes Gauja nonāca pārvietoto personu nometnē Vācijā. Dzīvojot DP nometnē, Gauja strādāja par zīmētāju Starptautiskās Bēgļu organizācijas pārskološanas centrā. Paralēli Gauja bija ilustrators Jāņa Daņķena nodibinātajā grāmatu apgādā “Grāmatnieki”.

1950. gadā Gauja izceļoja uz Austrāliju, kur apmetās Sidnejā. Sidnejā viņš apprecējās ar Gunu Sosti, un laulībā dzima dēls Ēriks. Austrālijā Gauja ieguva diplomu tehniskajā zīmēšanā, un šajā jomā strādāja līdz 70 gadu vecumam. Gauja ne tikai nodarbojās ar tehnisko zīmēšanu, bet arī zīmēja ilustrācijas bērnu žurnālam “Mazputniņš” un skolas grāmatai “Balsis un Atbalsis”. Mārtiņš Gauja zīmēja arī ārpus saviem profesionālajiem pienākumiem, un laika posmā no 1960. līdz 1988. gadam organizēja septiņas personālizstādes un regulāri piedalījās dažādos konkursos.

Gauja iesaistījās dažādās Austrālijas mākslinieku organizācijās, bet viņam arī bija svarīgi apvienot latviešu māksliniekus svešumā. 1960. gadā Gauja bija viens no Austrālijas latviešu mākslinieku apvienības dibināšanas iniciatoriem un vairākus gadus ieņēma vadošus amatus šajā organizācijā. Gauja ilgstoši strādāja arī laikrakstā “Austrālijas Latvietis’’, kur gatavoja mākslas izstāžu recenzijas. Viņš tika uzskatīts par labāko mākslas recenzentu trimdā un viņa recenzijas izdotas grāmatā “Latviešu tēlotāja māksla Sidnejā Mārtiņa Gaujas skatījumā, 1965-1999”. 

Mārtiņš Gauja nomira 91 gada vecumā Austrālijā 2006. gada 17. jūlijā.

Attēli publikācijā no Latvijas Okupācijas muzeja krājuma.