Likteņa notis Sibīrijā

1941. gada 14. jūnijā no Latvijas uz attāliem Padomju Savienības reģioniem tika deportēti vairāk nekā 15 400 Latvijas iedzīvotāju, tādējādi salaužot tūkstošiem ģimeņu likteņus.

2026. gada aprīlī materiālus par savas ģimenes dzīvi izsūtījumā nodeva Pēters Rubenis (1948). 1941. gada 14. jūnijā no Abrenes apriņķa Bērzpils pagasta tika deportēta Pētera māte Vanda Gruntmane (1919–2007), bet tajā pašā dienā no Jēkabpils apriņķa Pļaviņām tika deportēts Pētera tēvs Modris Rubenis (1922–2002) kopā ar savu pamāti Līzi. Vanda un Modris tika deportēti uz Molotovas apgabala Berjozovkas rajona Plahinu.

Deportāciju dienā Modris Rubenis savu vijoli bija paņēmis līdzi uz Pļaviņu skolu, no kurienes viņš tika deportēts. Vijoļspēle bija viens no viņa vaļaspriekiem, un viņš uzstājās arī koncertos. Paralēli vijoļspēlei Modris Rubenis iesaistījās arī Jaunsardzes darbībā. Jaunsardze bija organizācija, kurā iesaistījās jaunieši no 14 gadu vecuma un pildīja dažādus ar valsts aizsardzību saistītus uzdevumus. Arī Modra Rubeņa tēvs Pēteris iesaistījās Latvijas aizsardzības stiprināšanā un bija Aizsargu organizācijas biedrs.

Nometinājumā Modris ne tikai spēlēja vijoli, bet arī kladē pierakstīja dažādu latviešu dziesmu vārdus, tādējādi saglabājot atmiņas par zaudēto dzimteni. Modra dziesmu kladē ir pierakstīti 66 latviešu dziesmu vārdi. Nometinājumā likteņbiedrs meistars Gavars izgatavoja futrāli, kurā Modris varēja glabāt vijoli.

Lai arī izsūtījums bija emocionāli un fiziski smags, nometinājumā Modris satika Vandu Gruntmani, un abi izveidoja ģimeni. 1947. gadā jauno ģimeni satricināja traģēdija, jo tikai mēnesi pēc dzimšanas nomira viņu pirmdzimtā meitiņa Guna.

1948. gadā Modris un Vanda tika pārvietoti uz Krasnojarskas apgabala Boļšemurtinskas rajona Rossijku, kur 1948. gada 8. decembrī viņiem piedzima dēls Pēters, bet vēlāk arī meita Rita. Rossijkā Vanda kopā ar citām sievietēm strādāja ķieģeļu rūpnīcā, bet Modrim bija citi darba pienākumi. Brīvajā laikā Modris ar Pēteri devās medībās un medīja trušus. Jāpiemin, ka pirms došanās medībās tas bija jāsaskaņo ar komandantu, kurš izsniedza medībām nepieciešamās bises, bet medījums bija jādala ar komandantu.

1955. gada oktobrī no nometinājuma tika atbrīvots Modris Rubenis, bet trīs mēnešus vēlāk arī Vanda Gruntmane. Latvijā ģimene atgriezās 1956. gadā.

____________________________________________________________________________________

Iemūžinot savu tuvinieku, ģimenes locekļu vai draugu piemiņu, 14. jūnijā aicinām ziedot Muzejam!

Ziedošana ir īpašs veids, kā stiprināt saikni ar sevi, savas tautas un dzimtas vēsturi, kopīgi stāstot šo stāstu pasaulei un neļaujot to aizmirst pašiem.

PIEMINI SAVĒJOS! Ziedojiet konkrēta cilvēka piemiņai! Kopīgi godināsim represiju upuru piemiņu!

Muzejs rūpēsies par katras piemiņas saglabāšanu un pieminētās personas vārda godināšanu. Katrs ziedojums un katra piemiņa mums palīdz veidot un saglabāt gan vēsturisko, gan personisko un emocionālo stāstu.