Sveiki! Mēs lietojam sīkdatnes.

Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm mūsu Privātuma politikā.

Ziedot Muzejam

Katrs ziedojums ir Muzeja darbības dzinējspēks, kas ļauj Muzejam strādāt un izglītot cilvēkus no visas pasaules.

Esam pateicīgi katram ziedotājam un aizcinām ikvienu ziedot.

Aktualitātes

Latviešu pēdas Dānijā

28.11.2025.

19. novembrī Latvijas Okupācijas muzejā notika dāņu autoru, vēsturnieka Braiena Trontofta Rasmusena un žurnālista Tomasa Gresbela Svaneborga, grāmatas Flugten fra Stalin: Historien om de baltiske flygtninge i Danmark og den lange vej hjem (Bēgšana no Staļina: Baltijas bēgļu stāsts Dānijā un garais ceļš mājup) atvēršanas pasākums Rīgā. Grāmata vēsta par tūkstošiem baltiešu bēgļu, kas pēc Otrā pasaules kara atadās Dānijā, un tajā lasāmi baltiešu bēgļu stāsti par viņu ikdienu, pārdzīvojumiem un cerībām.

Starp Dānijā ieceļojušajiem latviešiem bija ne tikai civiliedzīvotāji, bet arī aptuveni 250 līdz 300 latviešu karavīru. Kopumā Dānijā pēc Otrā pasaules kara atradās aptuveni 250 000 bēgļu, no kuriem vairums bija vācieši. Lielais bēgļu skaits radīja neapmierinātību Dānijas sabiedrībā, galvenokārt tādēļ, ka bēgļu uzturēšanai tika tērēti 15 % no Dānijas budžeta1

Sākotnēji Latviešu bēgļi Dānijā dzīvoja vismaz 25 dažādās nometnēs, tomēr reformu rezultātā līdz 1947. gadam to skaits bija samazinājies līdz deviņām. Ar vietējās valdības atbalstu latviešu bēgļiem bija iespēja iegūt darbu. Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājas fotogrāfijas, kurās redzami latviešu bēgļi kartupeļu talkā Tverstedē, Dānijas  Ziemeļos. Tverstedē dzīvoja aptuveni 70 latviešu, kuri bija izmetināti viesnīcās un par nedēļas darbu saņēma 5 kronas lielu kabatas naudu un 10 cigaretes2,  bet  ne visi latvieši bija nodarbināti lauksaimniecībā. Muzeja krājumā atrodama fotogrāfija ar Jūliju Bergmani viņas darbavietā – Roskildes psihoneiroloģiskās slimnīcā, kur viņa, kopā ar citām latviešu bēglēm, strādāja par sanitārēm. Latvieši ne tikai kopīgi strādāja, bet arī svinēja latviešu svētkus, piemēram Jāņus.

Ņemot vērā, ka daudziem latviešu bēgļiem bija nepieciešams iegūt izglītību, 1945. gada rudenī, bēgļu nometnē Fakse Ledplandē, tika dibināta latviešu ģimnāzija, kura īsi pēc dibināšanas tika pārcelta uz Kēgi. Ģimnāzijas direktors bija rakstnieks Valdemārs Dambergs un pirmajā mācību gadā tajā mācījās 4 skolēni. Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājās fotogrāfija no pirmā Kēges latviešu ģimnāzijas izlaiduma 1946. gada jūlijā. Viena no ģimnāzijas  absolventēm pēc tam tika uzņemta Kopenhāgenas Universitātē. Nākamajā mācību gadā ģimnāzijā mācījās 27 skolēni, bet skolā strādāja 13 pedagogi. 1947. maijā notika ģimnāzijas otrais un pēdējais izlaidums, kurā to absolvēja astoņi skolēni3.  

Lai risinātu latviešu bēgļiem aktuālās problēmas, nometnēs dzīvojošie organizēja dažādas sapulces. Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājas Jonstrupes latviešu bēgļu nometnes pilnsapulču un revīzijas komisijas protokolu grāmata. Tajā veikti ieraksti par sapulcēm, kas notikušas no 1947. gada 7. oktobra  līdz 1949. gada 26. oktobrim.   Grāmatā atrodama informācija par sēžu gaitu un tajās apspriestajiem jautājumiem. Pilnsapulces notika reizi mēnesī, bet nepieciešamības gadījumos  tās varēja sasaukt arī biežāk. Sapulces parasti sākās ar iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšanu un nometnes vecākā uzrunu, kam sekoja aktuālo jautājumu apspriešana. Lielākoties šajās sapulcēs tika apspriesti jautājumi, kas bija saistīti ar nometnes ikdienu. Piemēram, 1948. gada 20. decembra nometnes pilnsapulcē tika apspriesti plāni ziemassvētku svinēšanai nometnē. Nometnes vecākais Fricis Bite ziņoja : “ Prasību izsniegt uz svētkiem cukuru un plūmes uz rokas  noraidīja, nebūšot ko dot svētkos. Cukuru tomēr šodien izsniedza. Attiecībā uz virtuves personālu. Uz svētkiem jādod palīgspēki ar tādu pašu atalgojumu pastāvīgiem darbiniekiem. Papildu darbiniekus dāņu vadība bija izvelējusies bez saziņas ar padomi resp. mani. Griezos pie dāņu vadības un noradīja, ka dažām personām ir grūti apstākļi, kas būtu novietojamas darbā. Man atbildēja, ka vairāk neko nevarot darīt.” Šādas domstarpībās starp latviešu bēgļiem nebija retums, un par tām tika diskutēts šajās apspriedēs.

Lielākā daļa latviešu bēgļi  atstāja Dāniju līdz 1950. gadam, kas bija saistīts ar Dānijas iedzīvotāju negatīvo attieksmi pret viņiem. Dānijā palika aptuveni 300 latviešu bēgļi.

1 Guntara Saiva. "Latviešu bēgļi Dānijā". Izdevniecība Retorika A, Rīga, 2008, 320 lpp.
2 Latvju Ziņas, Nr.29 (22.08.1945).
3 Latvija, Nr.41 (05.06.1947).

Latviešu bēgļi kartupeļu talkā Tverstedē. Dānija, 1945. gada rudens. Latvijas Okupācijas muzeja krājums.

Latviešu meitenes ģimnāzijas izlaidumā bēgļu nometnē Kēgē, 1946. gada jūlijs. Latvijas Okupācijas muzeja krājums.

Roskildes psihoneiroloģiskās slimnīcas sanitāre Jūlija Bergmanis. 1946. gada 10. oktobris. Latvijas Okupācijas muzeja krājums.

Latviešu bēgles – Roskildes psihoneiroloģiskās slimnīcas sanitāres. 1947. gads. Latvijas Okupācijas muzeja krājums.

Jonstrupes latviešu bēgļu nometnes pilnsapulču un revīzijas komisijas protokolu grāmata Dānijā 1947. gada 7. oktobris – 1949. gada 26. oktobris. Latvijas Okupācijas muzeja krājums.

Other Posts

28.11.2025.

Ināra Graudiņa iegūst atzinības rakstu

25.11.2025.

Muzeju apmeklē Īrijas Valsts Eiropas un drošības lietu ministrs

25.11.2025.

Muzeja vēstnesis Austrālijā

24.11.2025.

Atskats dokumentālās filmas pirmizrādē

21.11.2025.

Atskats grāmatas "Bēgšana no Staļina: Baltijas bēgļu stāsts Dānijā un garais ceļš mājup" prezentācijā