"Katras tautas lielākais dārgums ir tās valoda..."

“Jo ilgāks laiks paiet, kopš es beidzu Baltu filol. nodaļu, jo skaidrāk es saredzu tā sava skolotāja dižumu, kas mūsu tautu, šļupstošu bērnu, iemācījis pareizi runāt un kas saviem skolniekiem rādījis, ka jāiet savs ceļš paceltu galvu, par spīti šķēršļiem, zaimiem un asajam vientulības vējam.” (Zenta Mauriņa. Sveiciens prof. J. Endzelīnam)

Katras tautas lielākais dārgums ir tās valoda, bez kuras nacionālās kultūras izveidošana nav domājama, raksta Zenta Mauriņa. Katru gadu 22. februārī godinām lielākā nacionālā dārguma dižāko sargātāju un kopēju – Jāni Endzelīnu (1873–1961) viņa dzimšanas dienā.  J. Endzelīns ir viens no visu laiku izcilākajiem baltistiem, un viņš joprojām ir starptautiski atzītākais latviešu valodnieks.

Starp Pirmo un Otro pasaules karu Rīga izveidojās par baltu valodu pētniecības centru pasaulē – J. Endzelīns bija viens no pirmās Baltu filoloģijas nodaļas (Latvijas Universitātē) dibinātājiem. Endzelīns uz zinātniskiem pamatiem veidoja un izkopa vienotu latviešu literāro valodu un rakstību, latvisku terminoloģiju, paplašināja vārdu krājumu un risināja aktuālus valodas prakses jautājumus izglītībā un kultūrā. 

Par to Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijā vēstī multimedijs Latviešu valoda un okupāciju varas, kura izveidi atbalstījis J. Endzelīna skolnieces valodnieces V. Bērziņas-Baltiņas piemiņas fonds. Muzejā šī fonda projektā veiktas videointervijas ar latviešu valodniekiem – Lalitu Muižnieci, Dzintru Hiršu, Rūtu Augstkalni, Sarmu Kļaviņu u. c.; kā arī ir pieejama intervija ar sabiedrisko darbinieci Maiju Gobiņu-Sinku. Tajās var uzzināt arī par J. Endzelīna lomu latviešu valodniecībā un latviešu nācijas izaugsmē. 

Latvijas Okupācijas muzejs aicina iepazīties ar Muzeja ekspozīcijā pieejamo multimediju Latviešu valoda un okupāciju varas, kurš izveidots valodnieces Valerijas Bērziņas-Baltiņas piemiņas fonda projektā.