"KAS TAD BIJA" - Romu iznīcināšana un glābšana nacistu okupētajā Latvijā

Genocīds pret romiem Latvijā tika īstenots, sekojot nacionālsociālistiskās Vācijas augstāko varas iestāžu direktīvām, kas par rasistiski nepilnvērtīgiem atzina visus romus bez pastāvīgas dzīvesvietas. Lielākoties 1941.-1942. gadā dzīvības zaudēja ap 2000 vietējo romu, bet apmēram tikpat lielam skaitam vai nedaudz mazāk nekā pusei no Latvijas romu kopienas izdevās Otro pasaules karu pārdzīvot. Līdz šim veiktie pētījumi mudina domāt, ka dažviet romu likteni izšķīra akla vietējo latviešu pašvaldību un policijas iestāžu pakļaušanās vācu pavēlēm, bet citur bija vērojami centieni novērst to īstenošanu.
Par to, kāpēc vienā gadījumā varam runāt par sadarbošanos, bet citā – par pretošanos okupācijas varai, kā arī par citiem romu iznīcināšanas un glābšanas aspektiem un to nozīmi mūsdienās stāsta Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Dr. hist. Uldis Neiburgs un raidieraksta viese -  LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Dr. philol. Ieva Garda-Rozenberga. 
Raidierakstā izmantoti fragmenti no režisora Romualda Pipara dokumentālās filmas “Par visu manu dzīvi” (2003; filmu studija Ģilde; producente Baiba Urbāne) un M. Bērziņa, Ž. Eihvalda, T. Kristberga, U. Neiburga, P. Šmita un nezināmu autoru fotogrāfijas un dokumenti no šādiem krājumiem un privātkolekcijām: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka; Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs un Latvijas Valsts vēstures arhīvs; Aleksandra Pelēča lasītava; Limbažu muzejs, Sabiles bibliotēka, Talsu novada muzejs; Alda Denčika, Jura Leimaņa un Ināras Šteinbergas privātkolekcijas.
Pētniecības darbs par pretošanās kustību īstenots ar Latvijas Zinātnes padomes finansējumu, projekts "Neatkarības arheoloģija: jaunas pieejas nacionālajai pretestības vēsturei Latvijā", projekta nr. VPP-LETONIKA-2021/2-0003. Raidierakstu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu atbild Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.