Katrs ziedojums ir Muzeja darbības dzinējspēks, kas ļauj Muzejam strādāt un izglītot cilvēkus no visas pasaules.
Esam pateicīgi katram ziedotājam un aizcinām ikvienu ziedot.
Nikolajs Laucis dzimis pareizticīgā ģimenē Rūjienā Valmieras apriņķī 1901. gada 23. augustā.
No 1917. līdz 1919. gadam Nikolajs Laucis kalpojis par psalmotāju Rūjienas Svētās Trijādības pareizticīgo draudzes baznīcā.
Dienests Latvijas armijā un darbs
1919. gada maijā Nikolajs Laucis mobilizēts Latvijas armijā un absolvējis Latvijas Kara skolu 1920. gadā (1. izlaidums, leitnanta pakāpe).
Pēc demobilizācijas no armijas no 1923. gada līdz 1928. gadam Laucis strādājis dažādus darbus. Bija arī muitas uzraugs Latgalē Ludzas apriņķī līdz 1923. gada aprīlim, kad par valsts robežas pārkāpumu – 12. aprīlī nelegālā ceļā Nikolajs Laucis pārgājis robežu no Latvijas uz padomju Krieviju, bet 11. jūnijā pārsūtīts no padomju Krievijas atpakaļ un Latvijas robežpolicijas aizturēts, atlaists no dienesta.
1932. gada 16. novembrī Nikolajs Laucis – Kara skolas atvaļināts leitnants, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (V šķira, Nr. 2915 ).
Kalpošana
Nikolajs Laucis absolvējis Rīgas Pareizticīgo Garīgo semināru 1928. gadā un iesvētīts par pareizticīgo priesteri 1929. gadā.
1929. gads – 1932. gada decembris – kalpojis Skulberģu/ Skaņkalnes Kunga Pretīmņemšanas baznīcā.
No 1932. gada – mācītājs Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā Salacgrīvā un Svētā sirdsskaidrā Arsēnija Lielā baznīcā Ainažos.
No 1932. gada – ticības mācības skolotājs Salacgrīvas un Ainažu pamatskolās.
1935. gada augustā iecelts par 8.Valmieras aizsargu pulka mācītāja v.i.
1938. gads – 1941. gada jūlijs – priesteris Svētās Trijādības pareizticīgo draudzē Rūjienā.
No 1941. gada augusta līdz arestam – trešais priesteris Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē.
1941. gada augusts – 1943. gada augusts – Eksarha pārvaldes saimniecības vadītājs.
1942. gada augustā, izsaukts uz gestapo, izteicis savas domas par Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas bīskapa kandidātiem.
Arests un ieslodzījums GULAGa nometnē un nometinājumā
Padomju Savienības okupācijas režīms Nikolaju Lauci apcietināja Rīgā 1944. gada 4. novembrī.
Apsūdzība: dzimtenes nodevība (Krievijas PFSR kriminālkodeksa 58-1a. pants): Gestapo aģents Rīgā.
1945. gada 29. jūnijā pratināšanas laikā Nikolajs Laucis noliedza apsūdzības:
“Atrašanās Čekā mani garīgi un fiziski ietekmē, no vakara līdz rītam nopratināja un man kļuva vienalga, kas ir rakstīts [liecībās]. Es lūdzos, lai es nomirtu.
Man teica, ka es esmu dzimtenes nodevējs. Kāds es esmu dzimtenes un tās valsts nodevējs, kurai esmu aicināts kalpot. Kalpoju 17-18 gadus, un man saka, ka esmu dzimtenes nodevējs?”
Sodu – 5 gadi brīvības atņemšana ieslodzījumā labošanas darbu nometnēs, piesprieda PSRS Iekšlietu ministrijas Sevišķā apspriede 1946. gada 15. aprīlī. Ieslodzījumā atradās GULAGa nometnē Irkutskas apgabalā līdz 1949. gada novembrim, pēc atbrīvošanas no nometnes bija jādzīvo nometinājumā Krasnojarskas novadā līdz atbrīvošanai 1954. gada 31. maijā.
Kalpošana
Pēc atgriešanās Latvijā 1956. gadā, Nikolajs Laucis kalpoja par Mārcienas Svētītāja Aleksija Brīnumdarītāja baznīcas pārzini, papildus garīgi aprūpējot Stāmerienas Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra baznīcas draudzi, Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcas draudzi Veclaicenē un Svētās Dzīvudarošās Trijādības baznīcas draudzi Alūksnē. No 1956. gada tēvs Nikolajs kalpojis arī Svētā Pravieša Elijas baznīcā Liepnā.
Virspriesteris Nikolajs Laucis aizgāja mūžībā 1958. gada 30. decembrī, apglabāts Pokrova kapos Rīgā. 1959. gada 21. februārī laikrakstā “Latvija Amerikā”, pieminot mūžībā aizgājušo priesteri, raksta: “Nik. Laucis bija gaiša personība — kalpojis Dievam un tēvzemei.”
Nikolaja Lauča Triju Zvaigžņu ordenis. Latvijas Kara muzeja krājums (LKM 4-2509/52-NS)
Priesteris Nikolajs Laucis iesvētāmo gājiena priekšgalā. 1935. gada vasara. Latvijas Okupācijas muzeja krājums
Priesteris Nikolajs Laucis Svētās Trijādības pareizticīgo baznīcā Rūjienā. 1938.–1941. gads. Latvijas Okupācijas muzeja krājums
Svētās Trijādības pareizticīgo baznīca Rūjienā. 20. gs. 30. gadi. Interneta vietne www.saknesrujiena.lv
Svētās Trijādības pareizticīgo baznīca Rūjienā. 2026. gada oktobris. Fotogrāfs Rūdolfs Tenters. Pēc Otrā pasaules kara 1944. gadā nodegušās baznīcas mūriem uzlika jaunu jumtu un ierīkoja Valmieras rajona Sadzīves pakalpojumu kombināta darbnīcas. Mūsdienās draudze ir atguvusi ēku.
Svētās Trijādības pareizticīgo baznīca Rūjienā. 2026. gada oktobris. Fotogrāfs Rūdolfs Tenters.
Svētās Trijādības pareizticīgo baznīca Rūjienā. 2026. gada oktobris. Fotogrāfs Rūdolfs Tenters.
Nikolaja Lauča personīgās lietas: brilles un briļļu futlārs un krusts. Nikolajs Laucis saglabājis tās ieslodzījumā un nometinājumā. Latvijas Okupacijas muzejs
Nikolaja Lauča svētbilde. Latvijas Okupacijas muzejs
Nikolaja Lauča zīmējums. 1949.–1955. gads. Papīrs, akvarelis. Attēlota nometinājuma vieta Krasnojarskas novadā un māja, kurā bija jādzīvo.
Nikolajs Laucis nometinājumā. Krasnojarskas novads, 1950.–1955. gads. Latvijas Okupācijas muzejs
Priesteris Nikolajs Laucis ar iesvētītajiem jauniešiem Liepnā 1958. gada 20. jūlijā. Latvijas Okupācijas muzeja krājums
No kreisās: Nikolajs Laucis Operas skvērā. 1956.-1958. gads. Latvijas Okupācijas muzeja krājums