Sveiki! Mēs lietojam sīkdatnes.

Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm mūsu Privātuma politikā.

Aktualitātes

Jūnija mēneša priekšmets – “ Paņemot līdzi to, kas mīļš.’’

14.06.2023.

Jūnijs ir ļoti traģisks mēnesis Latvijas vēsturē. 1940. gada 17. jūnijā Latviju okupēja Padomju Savienības karaspēks, bet 1941. gada 14. jūnijā notika pirmā masveida deportācija, kurā aptuveni 15 400 Latvijas iedzīvotājus deportēja vilciena vagonos no Latvijas uz attāliem PSRS reģioniem. Vispirms politiskās represijas vērsa pret tiem, kurus uzskatīja par PSRS  vai komunistiskās kustības pretiniekiem neatkarīgajā Latvijā – iekšlietu un aizsardzības jomās strādājošajiem, kā arī labējo politisko partiju vadītājiem un aktīvistiem. PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta plānos bija ģimenes apgādniekus un pilngadīgos vīriešus ieslodzīt nometnēs no 5 līdz 8 gadiem, pēc kuru izciešanas nosūtīt nometinājumā uz 20 gadiem, bet viņu ģimenes locekļiem piespriest 20 gadus nometinājumā.

Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājas liecības par deportēto cilvēku likteņiem un viņu dzīvi nometinājumā. Viena no šādām ģimenēm bija Apšvalku ģimene – tēvs Arvīds (1901), māte Erna (1901), viņu meita Aina (1922) un Ernas māte Anna Putraima (1881). Arvīds Apšvalks pirms Latvijas okupācijas darbojās “Aizsargu” organizācijā, kuras darbība pēc padomju varas nodibināšanās tika aizliegta un daudzi organizācijas dalībnieki tika represēti. Arvīds Apšvalks bija Dzelzceļa aizsargu pulka Daugavpils bataljona adjutants. Viņa sieva Erna Apšvalks bija Daugavpils Dzelzceļa II mašīnu iecirkņu darbiniece, bet meita Aina deportācijas brīdī bija studente Rēzeknes pedagoģiskajā institūtā, un pēc mācību gada beigām bija ieradusies apciemot savus vecākus. No deportācijas izdevās izvairīties dēlam Imantam (1924) , kurš pēc tam devās trimdā un līdz savas dzīves nogalei dzīvoja Austrālijā, kur bija aktīvs organizācijas “Daugavas vanagi” dalībnieks.

Attēlā no kreisās – Irēna Roze ar māti Ainu Kosmodemjansku Kosmodemjansku ģimenes mājas dārzā nometinājuma vietā Krasnojarskā. Ap 1953. gadu

2023. gada Latvijas Okupācijas muzeja mēneša priekšmets ir vijole, ko līdzi uz nometinājuma vietu paņēma Aina Apšvalks. Arī Ainai, līdzīgi kā brālim, gandrīz izdevās izbēgt no deportācijām, bet kad viņa, atnākot mājās redzēja, ka gan tēvs, gan māte jau ir aizvesti, tad viņa devās uz Daugavpils dzelzceļa staciju. Vienā no vagoniem viņa ieraudzīja savu māti un vecomāti, un kopā ar viņām tika deportēta uz Krasnojarskas novada Ņižņijingašas rajonu. Tēvu no ģimenes atdalīja un nosūtīja uz labošanas darbu nometni Vjatkā, kur viņš 1943. gada 4. aprīlī nomira. Aina nometinājuma vietā strādāja meža darbos. 1945. gadā viņa apprecējās ar ukraini Nikolaju Kosmodemjansku, un gadu vēlāk pārcēlās uz Krasnojarsku.
Ainu atbrīvoja no nometinājuma 1954. gada 7. aprīlī, Latvijā kopā ar ģimeni atgriezās 1961. gada jūnijā. Erna Apšvalka nomira 1961. gadā, bet vijoles īpašniece Aina 2004. gadā. Vijoli muzejam 2016. gadā dāvināja Ainas Kosmodemjanskas meita Irēna Roze.

 

Ainas Kosmodemjanskas vijole, ko viņa paņēma līdzi uz nometinājuma vietu Krasnojarskas novada Ņižņijingašas rajonā

Other Posts

18.10.2024.

Atskats lekcijā “Laiks pirms Latvijas valsts: zemes un tautas vēsture”

16.10.2024.

Atskats lekcijā “Mainīgais valstiskums gadsimtu gaitā līdz Latvijas valsts izveidošanai”

16.10.2024.

Vēstule skolotājiem

15.10.2024.

Aicinām darbā Attīstības un komunikācijas nodaļas vadītāju

15.10.2024.

Sveicam Valsts valodas dienā!