Ieskats muzeja krājumā – “Daugavas Vanagi, sasauksimies!’’

Beidzoties Otrajam Pasaules karam, karagūstekņu nometnēs Eiropā atradās aptuveni 25 400 latviešu karagūstekņi, no kuriem lielākā daļa – Lielbritānijas armijas gūstā. Gūstekņi atradās dažādās nometnēs Vācijas un Beļģijas teritorijās. Viena no šādām nometnēm bija Zēdelgemas nometne Beļģijā, kurā pēc kara nonāca 11 727 latviešu karagūstekņi, kuri iepriekš bija dienējuši Latviešu leģionā.
Nometnē esošajiem latviešu karagūstekņiem radās ideja izveidot organizāciju, kas rūpētos par latviešu karagūstekņiem pēc to atbrīvošanas. Galvenie idejas autori bija  agrākie Latvijas armijas virsnieki – Vilis Janums, Vilis Akermanis, Artūrs Silgailis. 1945. gada 20. decembrī Zēdelgemas karagūstekņu nometnes laikrakstā ‘’Laika Griežos’’ idejas autori publicēja uzsaukumu, veidot organizāciju, kurai būtu trīs uzdevumi – bijušo karavīru un to radinieku apvienošana, morālās, juridiskās un materiālās palīdzības sniegšana tiem, un organizācijas biedru interešu pārstāvēšana. Tomēr nometnē nebija pilnīga vienprātība par šādas organizācijas nepieciešamību un tās dibināšanas pretinieki norādīja, ka tā izjuks jau īsi pēc karagūstekņu atbrīvošanas.
Neraugoties uz pastāvošajām bažām par organizācijas iespējām, 1945. gada 28. decembrī Zēdelgamas nometnes 2. nodalījuma teātra zālē notika ‘’Daugavas Vanagu’’ dibināšanas sapulce. Organizācijas nosaukumu izdomāja viens no tās dibinātājiem Juris Ķīlītis, apvienojot Latvijas likteņupes Daugavas vārdu ar vanagu, kas Latvijas mitoloģijā simbolizē tautu dēlu.
Pēc organizācijas dibināšanas un statūtu pieņemšanas ‘’Daugavas vanagi’’ uzsāka darbu un to pirmais uzdevums bija apkopot datus par kaujās kritušajiem un bezvēsts pazudušajiem karavīriem. Turpmākajos gados organizācija vienoja latviešus ar uzdevumu saglabāt Latvijas nācijas vienotību. ‘’Daugavas Vanagi’’ kļuva par vienu no nozīmīgākajām trimdas latviešu organizācijām.
2022. gada decembrī Latvijas okupācijas muzejs piedāvā aplūkot tēlnieka Miķeļa Geistauta veidoto Daugavas Vanagu emblēmu, kas izgatavota 1979. gadā . To muzejam dāvināja Laima Dingley. Emblēmā ir attēlots organizācijas simbols – vanags, kā arī Latvijas ģerbonī redzamās trīs zvaigznes, kas apzīmē Latvijas reģionus.  Miķelis Geistauts (1910-1992) bija latviešu tēlnieks. Ar daiļamatniecību sācis nodarboties, studējot Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē. Otrā pasaules kara beigās Geistauts strādāja Vācu ģenerālkomisariātā Rīgā, kur nodarbojas ar karšu zīmēšanu. Karam beidzoties, Geistauts nokļuva pārvietoto personu nometnē Fišbahā. Barakā viņš izveidoja savu darbnīcu, kurā strādāja pats un izglītoja citus. 1951. gadā emigrēja uz ASV, kur turpināja nodarboties ar daiļamatniecību un jau 1952. gadā Sentpolas bibliotēkā Mineapolisas štatā izveidota viņa personālizstāde, kas bija pirmā latviešu tēlniecības izstāde ASV.
Organizācijai “Daugavas Vanagi’’ ar tēlnieku Miķeli Geistautu bija izveidojusies veiksmīga sadarbība, un viņa personālizstādes izstādīja organizācijas telpās. Emblēma ir izgatavota no vara, kur uz pamata tordētā aplī ir ievietota ‘’Daugavas Vanagu’’ emblēma. Uz emblēmas ir redzami mākslinieka iniciāļi un emblēmas tapšanas gads.
Organizācija ‘’Daugavas Vanagi’’ savu darbību turpina arī mūsdienās. Kopš 2001. gada darbojās arī Daugavas vanagu filiāle Latvijā. Mūsdienās ‘’Daugavas Vanagi’’ regulāri piedalās Otrā Pasaules karā  kritušo karavīru atceres pasākumos, organizē dažādus kultūras pasākumus un organizē ‘’Vanadzēnu’’ kustību, kas nodarbojas ar skolēnu izglītošanu par Latvijas vēsturi. Šo gadu laikā organizācija ir palikusi uzticīga saviem idejiskajiem pamatprincipiem un mērķiem.