Katrs ziedojums ir Muzeja darbības dzinējspēks, kas ļauj Muzejam strādāt un izglītot cilvēkus no visas pasaules.
Esam pateicīgi katram ziedotājam un aizcinām ikvienu ziedot.
1970. gados jauniešu vēlme saprast Latviju bieži kļuva par konflikta avotu trimdas sabiedrībā. Daļa jauniešu pameta trimdas sabiedrību, vecākā un jaunā paaudze bieži nesarunājās, bija skarbas vārdu apmaiņas. Daļu sabiedrības apmeloja. Vecākā paaudze baidījās, ka kontakti ar Latviju varētu nozīmēt okupācijas pieņemšanu, savukārt jaunākā paaudze meklēja veidus, kā veidot saikni ar Latviju. Tas bija politiski un emocionāli pretrunīgs jautājums trimdā, jo skāra gan okupācijas neatzīšanu, gan attiecības ar Latvijā palikušajiem cilvēkiem. Padomju vara lultūras sakarus izmantoja arī kā ietekmes instrumentu. Tā gribēja parādīt, ka Latvijā viss ir “normāli”, ka okupācijas nav, ka latvieši ārzemēs var mierīgi sadarboties ar Padomju Latviju. Tādēļ kultūra reizēm kļuva par politikas lauku. Sakari kļuva par “indi” trimdas sabiedrībā. Kādēļ vecākā paaudze neuzticējās jauniešiem, kurus tā bija izglītojusi? Kādas bija šī konflikta izpausmes, un kādas sekas tas atstāja sabiedrībā? Vai trimdas politiskā modrība reizēm pārvērtās par nežēlību pret savējiem?
Sarunā piedalījās:
Eva Eglāja-Kristsone, literatūrzinātniece
Ieva Lešinska, tulkotāja un publiciste
Juris Kaža, žurnālists un publicists
Ojārs Rozītis, trimdas sabiedriskais darbinieks, žurnālists, dzejnieks un publicists
Moderatore: Valda Liepiņa, LOMB valdes priekšsēde.