Beidzoties Otrajam Pasaules karam, karagūstekņu nometnēs Eiropā atradās aptuveni 25 400 latviešu karagūstekņi, no kuriem lielākā daļa – Lielbritānijas armijas gūstā. Gūstekņi atradās dažādās nometnēs Vācijas un Beļģijas teritorijās. Viena no šādām nometnēm bija Zēdelgemas nometne Beļģijā, kurā pēc kara nonāca 11 727 latviešu karagūstekņi, kuri iepriekš bija dienējuši Latviešu leģionā.
Atrodoties nometnē karagūstekņi aktīvi iesaistījās dažāda veida sabiedriskajā darbībā. Viens no viņu darbības virzieniem bija dažādu preses izdevumu izgatavošana un izplatīšana. Tika izdoti tādi laikraksti, kā Nameja Gredzens un Laika Griežos. Šie laikraksti ne tikai informēja lasītājus par aktuālo, bet arī stāstīja par vēsturi, kultūru, utt.
Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājas 1945. gada decembrī Zēdelgemas karagūstekņu nometnē izdotais žurnāls Nameja gredzens, kurā īpaša uzmanība tiek pievērsta Ziemsvētku svinēšanai. Ziemsvētku lomu latvieša dzīvē izdevums raksturo sekojoši : “Par visu to latvietis priecājas, pateicas Dievam, kas svētī viņa darba pūles. Tātad Ziemsvētki ir ļoti nozīmīgi latviešu dzīvē. Tie saskaņoti ar dabas parādību norišu cēloņiem. Tie latvietim ir atpūtas laiks, kurā viņš sagatavojas jaunam darba cēlienam.” Izdevums izceļ vairākas ziemassvētku tradīcijas – budēļus jeb iešanu ķekatās, bluķa vilkšanu un gardo svētku mielastu ar zirņiem, pupām un cūkas šņukuri. Žurnāla tekstu papildina arī tematiskas ilustrācijas un dzejoļi.
Gausi nāca, drīz aizgāja
Tie bagāti Ziemas svētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Iet pār kalnu dziedādami.
1945. gada decembrī Zēdelgemas karagūstekņu nometnē bija vērojama svētku noskaņa. Karagūstekņu nometnes vadība atļāva virsniekiem, kas dzīvoja atsevišķā nometnē, satikties ar bijušajiem karavīriem. Par dāvanām bijušajiem karavīriem parūpējās Latvijas Sarkanā krusta Beļģijas nodaļa, Beļģijas Sarkanais krusts un Jauno vīriešu kristīgā apvienība (YMCA). Latviešu karavīri ziemassvētkos saņēma cigaretes, par kuru trūkumu viņi iepriekš bija sūdzējušies, higiēnas preces, un pat 3 egles ar rotājumiem. Īpaši jāuzsver saiņi, kurus nometnē ieslodzītie saņēma no saviem radiniekiem Latvijā, kas karagūstekņiem ļāva sajust savu mīļo tuvumu.
Latviešu karagūstekņiem Ziemsvētku atzīmēšana bija kā patīkams pārsteigums, kas viņiem ļāva sajust svētku sajūtu. 1945. gada Ziemsvētki bija vienīgie, ko latviešu karagūstekņiem bija jānosvin ieslodzījumā, jo jau dažus mēnešu vēlāk viņi tika atbrīvoti un izklīda pasaulē.
Attēli no Latvijas Okupācijas muzeja krājuma.