Augusta mēneša priekšmets – “Vitlama akcija”

1944. gadā, baidoties no atkārtotas padomju okupācijas, tūkstošiem Baltijas iedzīvotāji devās bēgļu gaitās uz Zviedriju un Vāciju. Lai arī sākotnēji bēgļi cerēja uz drīzu atgriešanos dzimtenē, tas nebija iespējams, un pēc Otrā pasaules kara beigām sākās baltiešu došanās uz savām jaunajām mītnes zemēm, galvenokārt, ASV, Kanādu un Austrāliju. Tur latviešu trimdinieki sadarbojās ar igauņu un lietuviešu trimdiniekiem, veidojot kopīgas organizācijas un rīkojot kopīgus pasākumus. Rietumos baltieši veidoja dažādas organizācijas, kas ne tikai palīdzēja saglabāt baltiešu kultūru, bet arī atgādināja pasaulei par Baltijas valstu skaudro likteni. Baltiešiem cerību deva Rietumu lielvalstu – ASV, Kanādas, Austrālijas, īstenotā Baltijas valstu aneksijas neatzīšanas politika.
1974. gada 3. augustā Austrālijas premjerministrs Gofs Vitlams paziņoja par nodomu de iure atzīt Baltijas valstu okupāciju, proti atzīt Baltijas valstis kā PSRS sastāvdaļu. Šis lēmums izraisīja baltiešu protestus visā pasaulē. Organizācijas “Daugavas Vanagi” Melburnas nodaļas priekšsēdis Artūrs Kenne šo situāciju raksturoja kā “atkārtotu tēvzemes zaudēšanu”. Īpaši plaši protesti norisinājās tieši Austrālijā, kurā dzīvoja aptuveni 36 500 baltiešu – 20 000 latviešu, 10 000 lietuviešu un 6 500 igauņu.
Īsi pēc lēmuma pieņemšanas aktīvisti nosūtīja Vitlamam tūkstošiem vēstuļu, aicinot mainīt lēmumu, un pulcējās demonstrācijās, kas mūsdienās pazīstamas kā “Vitlama akcija”. Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājas fotogrāfijas no “Vitlama akcijas” protestiem Austrālijā un ASV.
1974. gada 9. augustā notika trīs lielas demonstrācijas Melburnā, Sidnejā, Adelaidā. Šo demonstrāciju rezultātā Austrālijas prese pievēra pastiprinātu uzmanību notikumiem Baltijas valstīs. Akcija tika atspoguļota gan drukātajā presē, gan radio un televīzijā. 
1974. gada 12. augustā organizācijas “ Baltiešu jaunatne” biedri rīkoja protestu akciju Ņujorkā, iepretim Austrālijas aviokompānijas Quantas birojam. Demonstrācijas dalībnieki bija izgatavojuši dažādus plakātus, kuros tika nosodīta Austrālijas sadarbība ar PSRS un atgādināts, ka Baltijas valstis neiestājās brīvprātīgi Padomju Savienībā.
1974. gada 19. septembrī Kanberā notika protesta akcija, kurā piedalījās 2500 dalībnieku. Demonstranti bija sabraukuši no visas Austrālijas, piemēram, protestanti no Melburnas bija mērojuši 11 stundu garu ceļu. Pasākumu rīkoja baltiešu padome un Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē. Demonstrācijā lepni plīvoja visu trīs Baltijas valstu karogi. Pasākuma laikā notika arī Gofa Vitlama portreta dedzināšana, kā arī trotuāra apzīmēšana ar dažādiem saukļiem, kā rezultātā sākās domstarpības ar policistiem. Sanākušos uzrunāja vairāki Austrālijas opozīcijas politiķi, kā arī baltiešu aktīvisti. Pasākuma noslēgumā mācītājs noskaitīja tēvreizi un sanākušie nodziedāja trīs Baltijas valstu himnas. 
“Vitlama akcijas” rezultātā Baltijas jautājums Austrālijā ieguva iepriekš neredzētu ažiotāžu. Baltiešus atbalstīja ne tikai atsevišķi politiķi, bet arī Austrālijas sabiedrība. Pēc kļūšanas par Austrālijas premjerministru, Malkoms Freisers atcēla Vitlama lēmumu par Baltijas valstu okupācijas juridisku atzīšanu. Šī akcija uzskatāma par vienu no veiksmīgākajām baltiešu trimdas akcijām, jo izdevās mainīt Austrālijas politiķu nostāju šajā jautājumā.

Izmantotā literatūra:
Ineta Didrihsone-Tomaševska. “Vitlama akcija” 

Attēli no Latvijas Okupācijas muzeja krājuma.