Atskats uz sarīkojumu “Citāda Zvaigznes diena. Neērtā Lidija Lasmane un mūsu laiks”

2026. gada 6. janvārī Latvijas Okupācijas muzejs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku rīkoja pasākumu “Citāda Zvaigznes diena”, kas veltīts nacionālās pretošanās kustības dalībniecei Lidijai Lasmanei-Doroņinai, kura pērn svinēja savu simts gadu dzimšanas dienu, un mūsu laikam.

Pasākumu atklāja Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība, atgādinot par Lidijas Lasmanes simtgadei veltītiem notikumiem aizvadītajā gadā. “Esam dzīvojuši Lidijas simtā gada notikumos un viņas rosinātos, iedvesmotos darbos. Šajos notikumos esam piedzīvojuši Lidijas spēku, varēšanu un patiesi tīro, gaismas pasauli. Mēs esam dzīvojuši Lidijas burbulī, kur ir tikai labi darbi, labas domas un labi cilvēki,” sacīja muzeja direktore.

Uzrunās īpaša uzmanība tika pievērsta 1983. gada 6. janvāra notikumiem, kad Padomju Savienības represīvie dienesti uzsāka plašu operāciju pret Latvijas disidentiem. Tika arestēti Lidija Lasmane-Doroņina un Jānis Vēveris, dienu iepriekš – Ģederts Melngailis, bet kratīšanas notika Gunāra Astras, Gunāra Freimaņa, Alfrēda Lēvalda un daudzu citu brīvības cīnītāju dzīvokļos. Kopumā tika veiktas 50 kratīšanas, nopratināti ap 100 cilvēki un arestēti deviņi. Atmiņās par savu aresta dienu dalījās Jānis Vēveris.

Pasākumā tika aktualizēts arī Lidijas Lasmanes atteikšanās no Triju Zvaigžņu ordeņa 1995. gadā. Šis lēmums bija protests pret to, ka apbalvojumu saņēma arī personas, kas bija sadarbojušās ar padomju drošības dienestiem. Savās vēstulēs toreizējam Valsts prezidentam Guntim Ulmanim un Ordeņu domei viņa skaidroja, ka šo soli sper, lai rosinātu sabiedrisku diskusiju par apbalvojumu piešķiršanas principiem, nevis lai noniecinātu pašu apbalvojumu.

Sarunas dalībnieki norādīja uz sarežģīto birokrātisko ceļu, kāds bija jānoiet, lai Lidijas rakstītās vēstules būtu pieejamas pētniecībai. Lai gan iesniegumi bija gandrīz trīsdesmit gadus veci, tiem sākotnēji tika piešķirts ierobežotas pieejamības statuss, atsaucoties uz nacionālās drošības un personas datu aizsardzības aspektiem.”Esam gandarīti, ka ar neatlaidību to birokrātiju tomēr izdevās uzvarēt, bet laikam īsti normāli tas nav," atzina publicists Arnis Šablovskis.

Vēsturnieks Jānis Šiliņš uzsvēra, ka Latvijas sabiedrībā joprojām nav līdz galam izvērtētas totalitārā režīma sekas, tostarp bijušo VDK darbinieku un aģentu loma neatkarīgajā Latvijā. Viņš pauda pārliecību, ka Valsts apbalvojumu likums būtu jāpapildina, nosakot skaidrus morālos un juridiskos kritērijus apbalvojumu piešķiršanai.

Pasākums apliecināja, ka Lidija Lasmane-Doroņina joprojām ir dzīvs sirdsapziņas simbols – ne tikai vēstures lieciniece, bet arī aktīva domas un rīcības iedvesmotāja mūsdienu sabiedrībai.

Pasākumā pulcējās Lidijas simtgades pasākumu rīkotāji, Lidijas draugi un domubiedri, lai kopīgi reflektētu par Atmodas ideāliem un to, cik lielā mērā mūsdienu Latvijas sabiedrība spēj stāvēt pretī šī brīža globālajiem izaicinājumiem. Sarunā piedalījās Lidijas likteņbiedrs Jānis Vēveris, vēsturnieks Jānis Šiliņš, diplomāts un politiķis Imants Lieģis, arhibīskaps emeritus Jānis Vanags, filozofe Agnese Irbe, zemessargs, karavīrs un brīvprātīgais Juris Alberts Ulmanis, režisors Dzintars Dreibergs, režisors Viesturs Kairišs, dzejniece Iveta Šimkus, vēsturnieks Gints Zelmenis, žurnālists, disidents, bīskaps emeritus Pāvils Brūvers, Latvijas Valsts prezidents (2019-2023) Egils Levits, bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš un citi. Sarunu moderēja publicists Arnis Šablovskis.

Sarunas videoierakstu var skatīt LNB Youtube kontā.