Aprit 50 gadu, kopš baltiešu protestiem pret Austrālijas nodevīgā de jure lēmuma

Latvijas Okupācijas muzejs aicina uz tematisku pasākumu, kas veltīts Austrālijas baltiešu protesta akcijām pret 1974. gada Austrālijas valdības lēmumu atzīt Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā. Pasākumā piedalīsies notikumu acu lieciniece un protestu dalībniece Valda Liepiņa un Egils Levits, Latvijas Valsts prezidents (08.07.2019.–08.07.2023.).

1974. gada 3. augusta rītā Austrālijas radio un laikrakstos izskanēja ziņojums, ka Austrālijas valdība de jure atzinusi Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā. Ziņojums caur Reuters ziņu aģentūru nāca no Maskavas, nevis no Austrālijas valdības. Baltieši Austrālijā jutās nodoti, jo valdība bija vairākkārt apgalvojusi, ka tās nostāja pret Baltijas valstīm un Padomju savienību (de facto) nemainīsies. Jau tās pašas dienas pēcpusdienā Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) priekšsēdis nosūtīja stingru protesta vēstuli Austrālijas valdībai. Sekoja vēstules no citām baltiešu organizācijām Austrālijā un citur pasaulē. 
Līdz pirmdienai baltieši Melburnā bija noorganizējuši pirmo demonstrāciju pilsētas laukumā. Jaunieši ieradās tautas tērpos, dalībnieki bija sagatavojuši plakātus. Sekoja plaša un neatlaidīga protesta akcija, kuras ietekmē šis ārpolitiskais lēmums, kas īstenībā maz ietekmēja Austrālijas politisko ikdienu, Austrālijas valdībai pārvērtās par iekšpolitisko problēmu. Baltieši visā Austrālijā rīkoja regulārus protestus, notika ievērojams Baltiešu dāmu gājiens 10 kilometru garumā no latviešu līdz lietuviešu namam Melburnā un arī tad, kad premjers Gofs Vitlams (Gough Whitlam) devās vizītē uz ASV, viņu lidostā jau gaidīja baltiešu protestētāji. Austrālijas baltiešu protests pārvērtās pasaules mēroga protestā. 

Pamazām šie labi organizētie protesti bruģēja ceļu uz premjerministra Vitlama sakāvi 1975. gada 13. decembra vēlēšanās. Četras dienas pēc stāšanās amatā jaunā ministru prezidenta Malkolma Freizera (Malcolm Fraser) liberāļu un nacionālās partijas koalīcijas valdība atcēla Vitlama lēmumu Baltijas valstu jautājumā, atjaunojot stāvokli, kāds bija pastāvējis pirms 1974. gada jūlija. 
Vēlēšanu kampaņas laikā Freizers kļuva par pirmo brīvās pasaules valstsvīru, kas Baltijas valstu jautājumu uzņēma savas partijas oficiālajā vēlēšanu programmā. Tā bija nozīmīga robežšķirtne Austrālijas ārpolitikā, kā arī attiecībās ar baltiešiem. 

Intrigas, slepenība, informācijas novilcināšana, politiskas ambīcijas, varbūt arī naivums un attālums – un kāds varēja būt rezultāts, ja baltieši nebūtu mobilizējušies? Par to vairāk pasākumā Latvijas Okupācijas muzejā pastāstīs tā laika acu lieciniece un protestu dalībniece Valda Liepiņa (Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde). Egils Levits, Latvijas Valsts prezidents (08.07.2019.–08.07.2023.) papildinās “dzīvās vēstures” stāstījumu ar juridisko viedokli. 

Pasākums notiks piektdien, 7. februārī plkst.16.00 Latvijas Okupācijas muzejā Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā. Aicināti piedalīties visi interesenti, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Ieeja bez maksas. Pasākuma organizatori tā norises laikā var fotografēt un/vai filmēt publicitātes nolūkos. Apmeklējot pasākumu, jūs apstiprināt, ka piekrītat foto attēlu un video izmantošanai augstāk norādītajam mērķim.

Attēli no Valdas Liepiņas arhīva.