Pieminot Bruno

11. februāra pulksten 16.00 Latviešu strēlnieku laukumā bija pulcējušies vairāki desmiti cilvēku, lai izrādītu cieņu Latvijas neatkarības cīnītājam Bruno Javoišam, kurš iemiga mūža miegā 7. februāra rītā.

Tieši četros pēcpusdienā notika arī atvadīšanās no Bruno Javoiša Tartu pilsētā, Igaunijā, kur viņš pavadīja savu mūžu pēc atgriešanās no ieslodzījuma.

Piemiņas brīdis iesākās ar vārdiem no Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, ko nolasīja Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība, un tiem sekojošu klusuma brīdi.

Klausītājus ar savām iedvesmojošām runām un atmiņām par aizgājēju aizkustināja Bruno Javoiša dēls Bruno Lielkāja, neatkarības cīnītāja draugs Dr. Theol. Guntis Kalme un Muzeja direktore Solvita Vība. 

Piemiņas pasākumu ar patriotiskām dziesmām piepildīja vīru kopa “Vilki”. Uz kāpnēm pie Muzeja tika iedegtas sveces.

Latvijas Okupācijas muzeja vestibilā ir pieejama grāmata, kurā savu piemiņas vēstījumu var ierakstīt tie, kuriem Bruno Javoiša veikums un personība ir tuvi sirdij.

1963. gada 5. decembra rītā Bruno Javoišs, būdams 22 gadus vecs Rīgas Aviācijas institūta students, 76 metrus augstajā Rīgas radiotornī tieši pretī pilsētas Galvenajai milicijas pārvaldei uzvilka neatkarīgās Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. Saistībā ar gaidāmajiem padomju okupācijas svētkiem – PSRS Konstitūcijas dienu - tornī tajā dienā bija jāplīvo Latvijas PSR karogam, kuru Bruno Javoišs nomainīja pret neatkarīgās Latvijas simbolu. Visu dienu plīvojošo Latvijas karogu redzēja daudzi.  Milicijas darbinieki nebija spējīgi uzkāpt apledojušā radiotornī. Par šo varonīgo rīcību Bruno Javoišs tika notiesāts un viņam tika piespriests ieslodzījums nometnē Mordovijā uz septiņiem gadiem.