Katrs ziedojums ir Muzeja darbības dzinējspēks, kas ļauj Muzejam strādāt un izglītot cilvēkus no visas pasaules.
Esam pateicīgi katram ziedotājam un aizcinām ikvienu ziedot.
1939. gada 23. augustā Vācijas Ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops un PSRS Ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs Maskavā parakstīja savstarpējas neuzbrukšanas līgumu, kas tiek saukts par Molotova–Ribentropa paktu vai Hitlera–Staļina paktu. Tā nozīmīgākā daļa bija slepenais papildprotokols, kurā tika plānota Centrāleiropas un Austrumeiropas sadalīšana starp šim divām totalitāra režīma valstīm. Minētā vienošanās rezultējās ar Vācijas un Padomju Savienības uzbrukumiem Polijai, attiecīgi – 1. un 17. septembrī. Šis iezīmēja Otrā pasaules kara sākumu. Nākamajos mēnešos notika iebrukumi Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Beļģijā un Francijā, kamēr Lietuva, Latvija un Igaunija, kā arī daļa Rumānijas tika nelegāli anektētas. 1939. gada 23. augusts “atvēra vārtus” dažādām totalitārisma režīmu vardarbības izpausmēm – no civiliedzīvotāju piespiedu pārvietošanām un nodarbināšanām līdz kara noziegumiem un genocīdam, ieskaitot līdz šim pasaulē vēl nepiedzīvotu notikumu – holokaustu.
Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieki Dr. hist. Gints Apals un Dr. hist. Edvīns Evarts radierakstā "Kas tad bija?" par 1939. gada 23. augustā noslēgto Hitlera- Staļina paktu no starptautiskā skatupunkta un tā sekām Latvijai: