1944. gada Ziemassvētku kaujas Kurzemē

No 1944. gada 23. līdz 31. decembrim notika vienas no asiņainākajām un traģiskākajām cīņām Otrajā pasaules karā laikā Latvijas teritorijā, tā sauktās Ziemassvētku kaujas. Latviešu leģionāri šajās kaujās aizstāvēja apmēram 10 km platu frontes sektoru starp Džūksti un Lesteni. Šīs uzskata par smagākajām kaujām Kurzemes cietokšņa pastāvēšanas laikā. Sarkanās armijas mērķis bija pārraut Latviešu leģiona pozīcijas un izlauzties Ventspils virzienā. 
Sarkanā armija izmantoja sev ierasto taktiku – savus karavīrus dzina masu uzbrukumos, ciešot ļoti smagus zaudējumus. Leģionāru vienības bieži ielenca atsevišķās lauku mājās, kur tās ilgstoši aizstāvējās, līdz izdevās atkāpties un pāriet pretuzbrukumos, atgūstot zaudētās pozīcijas. Ar īpašu varonību šajās kaujās izcēlās kapteiņa Ernesta Laumaņa komandētās 19. ieroču SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr.2) fizilieru (izlūku) bataljona karavīri un kapteiņa Miervalža Ādamsona 44. ieroču grenadieru pulka 6. rotas karavīri. Nozīmīga loma bija arī 19. divīzijas artilēristiem, kas ar precīzu uguni daudzreiz novērsa frontes pārraušanu.
Ziemassvētku kauju laikā notika arī viens no traģiskākajiem brīžiem Latvijas un latviešu tautas vēsturē. Kaujās pret 19. divīziju pie Džūkstes iesaistīja arī Sarkanās armijas 130. latviešu strēlnieku korpusu, kura sastāvu lielākoties veidoja pretlikumīgi mobilizētie Vidzemes un Latgales iedzīvotāji. Šajā traģiskajā brīdī latviešu karavīri bija spiesti karot viens pret otru abu okupācijas varu armijās. 
Ziemassvētku kauju rezultātā fronte praktiski nemainījās, padomju pusei kauju rezultātā izdevās iegūt vienīgi dažus kvadrātkilometrus. Uzskata, ka Ziemassvētku kaujās ir krituši aptuveni 1500 latviešu leģionāru, bet ievainoto skaits bijis trīsreiz lielāks. Cīņas Kurzemes cietoksnī turpinājās līdz 1945. gada maijam, kad vācu armijas grupējums “Kurzeme” Vācijas kapitulācijas dēļ padevās. 
Sagaidot Ziemassvētkus, aicinām noklausīties videoliecību fragmentus, kuros bijušie leģionāri atceras savu dalību Ziemassvētku kaujās. Kauju sekas pieredzēja arī lazaretēs strādājošie ārsti un medmāsas, kas uzņēmās rūpes par ievainotajiem.