15. oktobris – Valsts valodas diena

Valoda ir spēcīga, mainīga un visaptveroša. Valoda nosaka to, kas mēs esam un kā mēs uzvedamies, kā redzam pasauli. Valoda ir cilvēka, nācijas un valstiskās identitātes pamats, vēstīts Latvijas Okupācijas muzejā izdotajā rakstu krājuma Valoda un vara manifestā. Tos vārdus ir lietderīgi atgādināt katru dienu un jo īpaši Valsts valodas dienā, kuru 15. oktobrī atzīmējam jau sesto gadu.   

Latvijā veiktie valodas situācijas pētījumi liecina, ka latviešiem latviešu valoda ir būtiska identitātes daļa. Okupāciju varas to labi izprata un ar kolonizāciju, nacifikāciju un ģermanizāciju, rusifikāciju un sovetizāciju, centās šo identitātes aspektu ietekmēt, izmantojot tiesību aktus, izglītības saturu, centralizējot tautsaimniecību, veicinot migrāciju un tamlīdzīgi. Ir būtiski izpētīt to, kas okupāciju laikā ir noticis ar latviešu valodu, cilvēku lingvistisko uzvedību, valodas situāciju, lai būtu iespējams apzināt okupāciju sekas mūsdienās. Okupāciju varas, it īpaši gandrīz pusgadsimtu ilgušais padomju režīms, ir atstājis paliekošas pēdas latviešu valodā. Tās jūtamas dažādos līmeņos – rakstu valodā, mutvārdu saziņā un arī mūsu domāšanā, iztapībā steigšus lietot svešvalodas tur, kur varētu iztikt ar latviešu valodu, pārspīlētā svešvārdu lietošanā, kas ir runātāja vai rakstītāja pārliecības trūkuma vai pat mazvērtības sajūtas rādītājs. Seku izgaismošana ir mūsu pienākums pret latviešu valodu, pret mūsu kultūratmiņu.

Okupāciju varas ir beigušās, bet to ietekme nav zudusi. To nepieciešams periodizēt, izgaismojot un nosaucot vārdā konkrētas parādības, kā arī iezīmējot ceļu vēlākiem pētījumiem. Ir nācis klajā sērijas Valoda un vara 1. sējums ar astoņu autoru rakstiem par okupāciju ietekmi uz latviešu valodu Staļina un Hruščova varas gados. Šī gada nogalē atvērsim šīs sērijas otro sējumu ar 11 autoru rakstiem par valodu un varu Brežņeva varas gados. Izdots arī apjomīgs 20 gadu laikā veikts pētījums par latviešu valodas diskrimināciju Latvijā un sabiedrības divvalodību (skat. attēlā).

Izprotot okupāciju varu apzinātās, mērķtiecīgās manipulācijas, mēs esam ceļā uz apskaidrošanos un valodisku attīrīšanos. Būtu naivi iedomāties, ka ir iespējams atcelt to, kas noticis okupāciju laikā, taču pārmaiņas valodā noris nepārtraukti un apliecina valodas spēju dzīvot un piemēroties. Valoda turpina mainīties, paturot to, kas lietotājiem šķiet vajadzīgs, pielāgojoties mainīgajai dzīves realitātei, tomēr saglabājot arī savas identitātes pamatus un kodolu – unikālās iezīmes, kas ļauj to identificēt un tai izdzīvot laikmetu griežos.

Svarīgi atgādināt, ka muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā ir atspoguļots arī tas, ko okupāciju varas ir nodarījušas latviešu valodai. Tur ir arī atsevišķs multimedijs Latviešu valoda un okupāciju varas, kas sniedz ieskatu latviešu valodas pārmaiņās un attīstībā no 1918. gada līdz mūsdienām. Apjomīgais multimedijs ar aptuveni 420 fotoattēliem (Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas arhīvu, bibliotēku dokumenti u. c. materiāli, statistikas dati, valodas vides ainas, padomju tautasdziesmas u. c.), 24 videofragmentiem no intervijām ar valodas politikas un izglītības ekspertiem, Latvijā, ASV un Sibīrijā dzīvojošajiem latviešiem, LNA kinomateriāla fragmentiem, kā arī ar interaktīvām aktivitātēm par sovetismiem un rusismiem, detalizēti un daudzveidīgi izgaismo okupāciju varu politikas ietekmi uz latviešu valodu, tās lietojumu, cilvēku lingvistisko uzvedību, kā arī pretošanos latviešu valodas lietojuma mazināšanai un piesārņošanai. Latviešu valodas pētniecību, minēto multimediju, konferences, seminārus par latviešu valodu un varas ietekmi uz to atbalsta valodnieces Valerijas Bērziņas-Baltiņas piemiņas fonds (ASV).

 Lai katra diena ir kā Valsts valodas diena!

 Valerijas Bērziņas-Baltiņas projekta vadošā pētniece, Dr. philol. Vineta Skujiņa