X

Aktualitātes

20 jan 2022 Pieminekļa Gunāram Astram atklāšanas pasākums tiešsaistē
Kalendāra arhīvs »
Paziņots uzvarētājs metu konkursā piemiņas zīmei pretestībai padomju okupācijas režīmam

Paziņots uzvarētājs metu konkursā piemiņas zīmei pretestībai padomju okupācijas režīmam

2021. gada 16. decembris

Latvijas Okupācijas muzeja un domu biedru grupas izsludinātajā metu konkursā piemiņas zīmei, vides objektam “Garā pupa” konkursa žūrijas komisija par labāko atzinusi tēlnieka Kristapa Gulbja piedāvāto metu ar devīzi ‘’Svešo varai spītējot’’. Piemiņas zīmi paredzēts uzstādīt Rīgā, Radio ielā, vietā, kur 22 gadus vecais students Bruno Javoišs 1963. gada 5. decembra rītā 76 metrus augstajā radiotornī blakus toreizējās pilsētas milicijas pārvaldei uzvilka paša šūtu Latvijas valsts sarkanbaltsarkano karogu.

Konkursa noslēguma pasākumā 16. decembrī, Latvijas Okupācijas muzejā tēlnieks Kristaps Gulbis stāstīja, ka piedāvājuma “Svešo varai spītējot” koncepcijas pamatā ir Latvijas karogs, tā krāsas un proporcijas. Plānots, ka piemiņas zīme tiks izgatavota no pulēta tumši sarkana granīta un nerūsējošā tērauda loksnēm. Paredzēts, ka diennakts tumšajā laikā piemiņas zīmi izgaismos no iekšpuses. Bijušos radio torņa četrus balstus plānots saglabāt, iekļaujot tos kopējā kompozīcijā.

Konkursā 14 iesniegtos darbus vērtēja žūrijas komisija astoņu cilvēku sastāvā: mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, tēlnieks Bruno Strautiņš, literatūrzinātniece, valodniece Janīna Kursīte, uzņēmējs Bruno Lielkāja, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde Dzintra Bungs, Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība un vēsturnieks Gints Apals.

Pasākumā žūrijas locekļi izteica savu vērtējumu par uzvarētāja darbu. Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne sacīja: “Vēsturiskā plānā piemiņas zīmes idejā nolasāma atsauce uz Bruno Javoiša uzvilkto karogu 1963. gada 5. decembrī Rīgas radio tornī un ir godinājums visiem, kuri Latvijas karogu saglabāja nacionālo partizānu bunkuros vai savu viensētu, dzīvokļu slēptuvēs.”

Konkurss tika apmaksāts no privāta ziedojuma, ko saņēma Latvijas Okupācijas muzejs.


Izziņai

22 gadus vecais students Bruno Javoišs 1963. gada 5. decembra rītā 76 metrus augstajā radiotornī netālu no toreizējās pilsētas milicijas pārvaldes uzvilka paša šūtu Latvijas valsts sarkanbaltsarkano karogu. 

Bruno Javoiša protesta akts nebija noslēpjams, Latvijas karogs tornī plīvoja gandrīz visu dienu. PSRS varas iestādes sevišķi saniknoja tas, ka 5. decembris bija oficiāli PSRS svētki – Konstitūcijas diena. Saistībā ar gaidāmajiem svētkiem tornī bija novietots Latvijas PSRS karogs, ko Bruno Javoišs nomainīja ar neatkarīgās Latvijas valsts simbolu.

Piemiņas objekta izveides iniciatīvas autori piemiņas vietai ir piešķīruši plašāku nozīmi. Tā simbolizēs protesta formas padomju okupācijas periodā – Latvijas karoga pacelšanu publiskās vietās, Latvijas svētku un piemiņas dienu atceri, sarkanbaltsarkano krāsu lietojumu dažādās akcijās, pagrīdes grupu veidošanu, atklātu PSRS politikas kritiku, pretpadomju uzsaukumu un skrejlapu izgatavošanu, nelegālas literatūras izplatīšanu, padomju varas simbolu iznīcināšanu, apelēšanu pie ārvalstu valdībām un sabiedriskās domas, okupācijas režīma nodarītā kaitējuma, represiju un cilvēktiesību pārkāpumu dokumentēšanu u.c.

Piemiņas vieta godinās Latvijas cilvēkus, kas uzdrīkstējās nepakļauties padomju varai, visus, kas atgādināja par zaudēto Latvijas valsts suverenitāti un nāciju un valsti apliecinošām sarkanbaltsarkanām krāsām, visus, kas uzdrošinājās paust kritiku padomju varai un kas aktīvi gatavoja pretošanās aktus.

Padomju okupācijas laikā šie cilvēki tika sodīti, tiem tika noteikta piespiedu ārstēšanu psihiatriskās slimnīcās, viņi tika atlaisti no darba un izslēgti no mācību iestādēm, viņi tika izsekoti un iebaidīti. Daudzi saskārās ar sistemātisku diskrimināciju. Tika liegtas iespējas mācīties, strādāt savā profesijā vai ieņemt augstākus amatus, piedalīties sabiedriskā dzīvē, publicēt vai izstādīt savus darbus un ceļot. Iemesls ne vienmēr bija aktīva pretošanās okupācijas varai - totalitārā režīma apstākļos jebkura brīva doma un rīcība, aizdomīga izcelsme vai politiski nekorekts viedoklis bija sodāma. Šādām represijām pakļautu cilvēku bija daudzi tūkstoši, precīzu skaitli aprēķināt šodien nav iespējams.

 

Citas aktualitātes

Aicinām pievienoties startptautiskai kampaņai cilvēktiesību aizsardzības organizācijas “Memoriāls” atbalstam2022. gada 14. janvāris
Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platforma izplatījusi ...
In Memoriam. Valdis Krastiņš (16.06.1927-13.01.2022)2022. gada 14. janvāris
Latvijas Okupācijas muzeja biedrība un Latvijas Okupācijas muzeja saime sēro un izsaka līdzjūtību tuviniekiem par Valda Krastiņa,...
Ruandas Republikas, Ēģiptes Arābu Republikas un Dominikānas Republikas vēstnieki apmeklē Stūra māju2022. gada 12. janvāris
2022. gada 11. janvārī akreditācijas vizītes programmas ietvaros Latvijas Okupācijas muzeja izstādi "Čekas vēsture...
Latvijas Okupācijas muzeja jaunā tiešsaistes nodarbība “Par savu zemi jāstāv. Barikāžu laiks”2022. gada 7. janvāris
Janvāris ir ne tikai jauna gada pirmais mēnesis, bet arī laiks, kad pieminam 1991. gada notikumus, tāpēc Muzeja Izglītības...