X

Aktualitātes

20 jan 2022 Pieminekļa Gunāram Astram atklāšanas pasākums tiešsaistē
Kalendāra arhīvs »
Latvijas Okupācijas muzeja direktores Solvitas Vības komentārs vēsturnieka M.M.Kota viedoklim rakstā “Daži jautājumi Okupācijas muzeja vadībai” 2021. gada 15. decembrī portālā “Delfi”

Latvijas Okupācijas muzeja direktores Solvitas Vības komentārs vēsturnieka M.M.Kota viedoklim rakstā “Daži jautājumi Okupācijas muzeja vadībai” 2021. gada 15. decembrī portālā “Delfi”

2021. gada 17. decembris

Komentējot vēsturnieka M.M. Kota viedokli, vēlos atgādināt par Latvijas Okupācijas muzeja (turpmāk — Muzejs) pieeju nozīmīgiem Otrā pasaules kara vēstures jautājumiem, kas cieši saistīti ar Muzeja misiju — pieminēt netaisni notiesātos un noslepkavotos, svešos karos kritušos, represijās un izsūtījumā cietušos un mirušos. Muzeja centieni nav atraujami no plašāka virsuzdevuma — veidot kopīgu Eiropas vēstures stāstu, kurā organiski iekļautos Latvijas tautas un valsts traģiskā pieredze divu totalitāru okupācijas režīmu varā. Šādā nozīmē Muzeja pieeja pilnībā atbilst gan Latvijas valsts oficiālajai pozīcijai, gan Latvijas tautas vēsturiskajai atmiņai, gan Eiropas Parlamenta nostādnēm.

Pretēji Kota kunga paustajā cerībām, atbilde uz viņa izteiktajiem jautājumiem neizpaliks.

Attiecībā uz konkrētajiem jautājumiem vēlos paskaidrot, ka:

  1. Latvijas Okupācijas muzeja darbinieki Beļģijas vēsturi pārzin ne sliktāk kā Upsalas Universitātes vēsturnieks Kots, kas sevi pieticīgi titulē par bijušo Muzeja darbinieku. Publiskajā telpā nav atrodamas norādes par Kota kunga pētījumiem un publikācijām attiecībā uz Beļģijas vēsturi Otrā pasaules kara laikā. Viņa centienus pakārtot Latvijas un Eiropas mēroga norises Beļģijas situācijai Muzejs nevar vērtēt citādi kā mēģinājumu mainīt diskusijas tēmu, novēršot uzmanību no pieminekļa “Latvijas stāvstrops brīvībai” patiesās jēgas un zinātniski pamatotas viedokļu apmaiņas par nacistiskās Vācijas vai komunistiskās Padomju Savienības bruņotajos spēkos prettiesiski iesaistīto Latvijas pilsoņu likteni.

  2. Muzejs ir gatavs turpināt sadarbību ar jebkuru leģitīmu partneri, ieskaitot Zedelgemas pašvaldību. Tas vienādā mērā attiecas uz visiem Zedelgemas pilsētas padomes deputātiem, kas ievēlēti demokrātiskā ceļā un pārstāv legālas politiskas partijas. Protams, arī uz deputātu un vēstures pētnieku Polu Denīsu (Pol Denys), kurš 2019. gadā par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvots ar Atzinības krustu. Kota kunga subjektīvās politiskās simpātijas vai antipātijas šādā aspektā nebūs Muzeja darbību ierobežojošs faktors.

  3. Pieminekļa nosaukums vienmēr ir bijis “Latvijas stāvstrops brīvībai” un nevis “Latviešu stāvstrops” kā to apgalvo Kota kungs. Pieminekļa plāksnes tekstā bija noradīts, ka “Latvijas stāvstrops Brivibaplain savieno Latvijas un Zedelgemas vēsturi.” Piemineklis ir nozīmīgs ne vien Latvijas karagūstekņu piemiņai, bet arī daudz plašākā kontekstā. Muzejs uzskata, ka Latvijas vēsturiskā pieredze nav atraujama no Eiropas kopējā vēstures stāsta. Šādā sakarā nepieciešams norādīt uz pieminekļa autora tēlnieka Kristapa Gulbja skaidrojumu “Mana ideja ir piemineklī apvienot kopīgās eiropeiskās vispārcilvēciskās vērtības un visiem eiropiešiem saprotamu simbolu valodu ar tikai Latvijai īpašo un vizuāli raksturīgo.” Bez tam, vajadzētu pievērst uzmanību arī Zedelgemas pašvaldības deputāta Jurgena Dehemersa (Jurgen Dehaemers) nostājai: “Piemineklis tika uzcelts, lai parādītu, ka šeit bija karagūstekņu nometne 150 000 cilvēkiem. Tas ir milzīgs skaitlis pašvaldībai, kur tolaik bija tikai ap 2000 līdz 3000 iedzīvotāju. Tas nav veltījums latviešiem vai karagūstekņiem, bet gan piemiņai par nometni.

  4. Muzejs jau ir paudis detalizētu viedokli par Zedelgemas pašvaldības rīkotā ekspertu semināra secinājumiem un izteicis būtiskus argumentus, ko Kota kungs ignorē vai cenšas aizstāt ar savām nostādnēm. Tāpēc, manuprāt, ir vērts vēlreiz norādīt uz pašu galveno. Semināra secinājumi ir ļoti vienpusīgi un tendenciozi. Tie neņem vērā ne Otrā pasaules kara norises kopumā, ne Latvijas situāciju divu totalitāru režīmu okupācijas apstākļos. Nekāda uzmanība nav pievērsta PSRS lomai kara izraisīšanā un Latvijas okupācijā. Jautājums par komunistiskā režīma noziegumiem sašaurināts uz staļinisma jēdzienu. Noklusēts, ka Latvijas okupācija turpinājās vairāk nekā 50 gadus. Turklāt ekspertu secinājumi faktiski atkal izvirza jautājumu par kolektīvo vainu. Muzejam šāda pieeja ir absolūti nepieņemama.

 

Manuprāt, nav nepieciešams komentēt absurdos un tendenciozos apgalvojumus par apdraudējumu viņa kolēģa Didža Bērziņa akadēmiskajai brīvībai, kurus Kota kungs piedēvē Muzejam. Šie apgalvojumi raksturo tikai Kota kunga personisko nostāju un uzskatus, nevis Muzeja pieeju. Muzejs vienmēr ir atbalstījis un atbalstīs gan akadēmisko brīvību, gan faktos un zinātniskā pieejā balstītu pētniecību.

Taču Kota kunga vēstule un mans komentārs nekādā gadījumā neatceļ un neizsmeļ jautājumus, ko esmu izvirzījusi savā atklātajā vēstulē Latvijas Universitātes un Daugavpils Universitātes darbiniekam Dr. sc. comm. Didzim Bērziņam par viņa apgalvojumiem 2021. gada 8. decembra raidījumā “Spried ar Delfi”. Tie prasa personisku atbildi bez starpnieku iesaistes.

 

Solvita Vība
Latvijas Okupācijas muzeja direktore

Citas aktualitātes

Aicinām pievienoties startptautiskai kampaņai cilvēktiesību aizsardzības organizācijas “Memoriāls” atbalstam2022. gada 14. janvāris
Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platforma izplatījusi ...
In Memoriam. Valdis Krastiņš (16.06.1927-13.01.2022)2022. gada 14. janvāris
Latvijas Okupācijas muzeja biedrība un Latvijas Okupācijas muzeja saime sēro un izsaka līdzjūtību tuviniekiem par Valda Krastiņa,...
Ruandas Republikas, Ēģiptes Arābu Republikas un Dominikānas Republikas vēstnieki apmeklē Stūra māju2022. gada 12. janvāris
2022. gada 11. janvārī akreditācijas vizītes programmas ietvaros Latvijas Okupācijas muzeja izstādi "Čekas vēsture...
Latvijas Okupācijas muzeja jaunā tiešsaistes nodarbība “Par savu zemi jāstāv. Barikāžu laiks”2022. gada 7. janvāris
Janvāris ir ne tikai jauna gada pirmais mēnesis, bet arī laiks, kad pieminam 1991. gada notikumus, tāpēc Muzeja Izglītības...