"Vītolu fonda" stipendiātu pārdomas par Muzeja apmeklējumu

20. martā Muzeju apmeklēja nodibinājuma "Vītolu fonds" stipendiāti. 

Kādas ir viņu pārdomas pēc ekspozīcijas apskates?

Aicinām ar tām iepazīties arī jūs.

Muzeja saime saka paldies jauniešiem par dzīvības pilnajām, spēcīgajām atziņām un viedokļiem!

"Vēlējos pateikt milzīgu paldies par iespēju doties Latvijas Okupācijas muzeja ekskursijā ar gidu! 
Man bija sajūta, ka mēs ātri devāmies cauri Latvijas vēsturei, apstājoties svarīgākajos punktos. Tikai pēc ekskursijas sapratu, ka pagājušas 2 stundas, es varētu muzejā pavadīt arī 3 un 4 stundas diskutējos, izzinot ekspozīciju un klausoties cilvēku pieredzes stāstos un tad vēl paliktu kaut kas neuzzināts. 
Gids Kārlis Krēķis ir lietpratējs vēstures jomā un no tiesas zina visus labākos veidus, kā iesaistīt un ieinteresēt klausītājus. Ekskursija koncentrējās nevis uz gada skaitļiem, bet cilvēku pieredzi, izjūtām, mainīgajām ideoloģijām un to paradoksālajām īpašībām. Pēc ekskursijas bija ļoti vērtīgas diskusijas gan par pagātnes notikumiem, gan šodienas pasaules attieksmi pret tiem. Muzejs man lika aizdomāties par cilvēka dzīves trauslumu un tagadējās ģeopolitiskās situācijas paralēlēm ar pagātni. Es aizgāju no šīs pieredzes vairāk novērtējot brīvu Latviju, Latviju Eiropas Savienībā, Latviju NATO, Latviju drošībā, Latviju tādu, kādu es to pazīstu. Vēlreiz liels paldies Jums, Gintam Jegermanim un Kārlim Krēķim par šo iespēju!"

Ar cieņu
Kate Ozola

"Labvakar!
Paldies, ka devāt iespēju ceturtdien apmeklēt Okupācijas muzeju. Bija ļoti vērtīgi atkārot zināšanas par Latvijas vēsturi un uzzināt arī kaut ko iepriekš nedzirdētu. Gids informāciju pasniedza ļoti saprotamā un aizraujošā veidā, ka nevienu brīdi nebija garlaicīgi. Interesanti bija dzirdēt arī ziedotāja Ginta Jegermaņa stāstus.
Paldies vēlreiz!"

Cieņā,
Ance Rutka

"Sirsnīga pateicība Vītolu fondam, Gintam Jegermanim un mūsu gidam par vērtīgo iniciatīvu, kas ļāva jauniešiem izrauties no studiju ritma un interaktīvi iepazīt Latvijas vēsturi. Latvijas Okupācijas muzejs atgādina par mūsu valsts brīvības trauslumu un pienākumu to sargāt. Svešas varas gadu desmitiem plosījušas mūsu zemi, atstājot rētas visā tautā. Kari, represijas un izsūtīšanas šķēlušas ģimenes un laupījušas normālu ikdienu. Šīs vēstures lappuses ir mūsu identitātes daļa, tās māca izturību un spēju aizsargāties. Īpaši personīgi bija dzirdēt par izsūtījumiem un bēgšanām, arī manā ģimenē Otrā pasaules kara laikā tēva vecākiem nācās bēgt no Kurzemes uz Vāciju un vēlāk uz Zviedriju. Neziņa un zaudējumi atstāja neizdzēšamas pēdas viņu dzīvēs, šaušelīgi un neiedomājami bija uzzināt, ka bēgšanas laika blakus kuģi krievi uzspridzināja. Diemžēl vēsture atkārtojas, tepat kaimiņos Krievijā diktators Putins turpina totalitāro režīmu politiku, apliecinot, ka brīvība nav pašsaprotama, kas liek novērtēt, cik mēs varam patreiz priecāties ar to, kas mums ir!
 Braucot, atceļā uz Jelgavu vēroju padomju okupācijas atstātās pēdas, kas mums visapkārt vēljoprojām eksistē. Vēl ilgi šīs celtnes atgādinās par Latvijas vēstures melnajiem periodiem un kalpos kā brīdinājums nākamajām paaudzēm. Es vēsturi personīgi vēlētos izprast vēl labāk, saprast visu, jo uz vēstures pamata var radīt nozīmīgas un pilnvērtīgas diskusijas. Ļoti svarīgi ir zināt savas valsts patieso vēsturi.
Paldies Jums visiem par doto iespēju, šo ekskursiju biju ļoti ilgi gaidījis. Šī arī bija pirmā reize man Okupācijas muzejā un beidzot es tiku apmeklēt. Paldies vēlreiz!"

Ar cieņu
Alberts Mārtiņš Grins

"Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējums bija dziļi aizkustinošs un neaizmirstams piedzīvojums. Ekspozīcija atstāja uz mani lielu iespaidu, ne tikai ar spēcīgiem personīgajiem stāstiem, vēsturiskiem artefaktiem, bet arī vizuālas detaļas, kā norūsinātas restes, gaismas, skulptūras, video un audio, kas atdzīvina valsts sāpīgo pagātni. Uz mirkli, pat izdevās ceļojums laikā.. 
Manuprāt, gaismu un audio ierakstu noformējums ir ceļojuma iemesls — vāji apgaismotas telpas un krasi kontrasti rada smaguma sajūtu, kas atspoguļo grūtības, ko Latvija pārcieta padomju un nacistu varas apstākļos.  
Asas un sāpīgas tēmas, turpretī patīkami, kad cilvēki labi dara savu darbu un skatītāji spēj to izjust un novērtēt.  

Īpašs paldies gidam, kura dziļās zināšanas un sirsnīgais stāstījums padarīja šo pieredzi vēl ietekmīgāku. Viņa spēja savienot vēsturiskos notikumus ar personisko pieredzi pievienoja šim ceļojumam vairāk vērtības.  

Šī muzeja saturs ir spēcīgs atgādinājums par brīvības vērtību."
Vēlreiz liels Paldies!! 

Kristīne Iļjina

"Kādā ziemīgā janvāra dienā savā pastkastītē saņēmu interesantu piedāvāju no Vītolu fonda organizācijas piedalīties ekskursijā Latvijas Okupācijas muzejā, ko atbalsta un organizē bijušais Latvijas vēstnieks, diplomāts Gints Jegermanis, ko pats esmu bieži sastapis kā debatētāju J. Dombura raidījumā "Kas notiek Latvijā?". Piekritu piedāvājumam un devos uz priekšu. 
Pirmo reizi esot muzejā viss tika skatīts ar neziņu un ziņkāri. Latvijas okupācijas perioda notikumi pašam bijuši interesējoši jau pasen, tādēļ bieži vien izdevās atbildēt uz azartiskā, zinošā un draudzīgā gida Kārļa jautājumiem. Jāatzīmē Kārļa kā gida savdabīgā pieeja savam darbam tik ‘’smagnējā’’ muzejā – viņš pats strādājot šajā iestāde 17 gadus ir veidojis pieeju gida amatam kā skolotāja, tā arī studenta lomā. Stāstījums ir apmeklētājiem saprotošs, gruntīgs, ar cilvēcisku pieskaņu. Veidojas diskusijas par dažādiem tematiem un gids nebaidās atzīt neziņu kādā jautājumā. Var just vēlmi Kārlim ne tikai mācīt mums, bet arī pašam ko uzzināt, jautājot un diskutējot ar apmeklētājiem. Pēc gida vārdiem šī izstāde ir jau trešā muzeja vēsturē. Izvietojums, tematika un kopējais dizains veidots ar lielu rūpi. Priekš mūsdienām to var saukt kā sava laikmeta tipa izstādi. Tiek atrasts balanss starp tekstuālo un vizuālo informāciju, tiek plaši izmantotas digitālās ierīces, kā ekrāni, prožektori un citi rīki plašākam informācijas izklāstam, apmeklētājs ir ievietots apskatāmā laika vidē un noskaņās. Tiek pievērsta uzmanība dažādiem interesantiem veidojumiem, piemēram, okupācijas laikmetam vijoties zig-zag formātā ar augstām sienām (imitējot laika līkločus ar neziņu uz turpmāko aiz līkuma), partizānu mežiem ieviešot zaļu lentīšu laukumu, neatkarības laiku periodus apgaismojot ar balto gaismu utt. Līdzīgu izstādes izkārtojumu var manīt Kara muzejā un šo t.s. stilu var uzskatīt par nākotnes izstāžu modeli. Jāatzīmē, ka, studējot būvniecību, nevaru nepieminēt šo aspektu muzejam. Muzeja ēkas būve veidota pēc padomju laika izplatītās monolītās un funkcionālās arhitektūras, kur būvi ceļ bez liekiem dekoriem, monotonos toņos ar vienkāršas ģeometrijas struktūru. Izteiksmīgāka ir neatkarības gados uzceltā piebūve, kura arī kalpo kā mūsdienu brīvās Latvijas turpinājumu pēc ‘’tumšajiem’’ laikiem. Iekštelpām maz komentējamā, vienīgi t.s. gaisa apgādes sistēma varētu strādāt pilnīgāk – jūtama vāja gaisa apmaiņa, kas rada nelielu ‘’smaguma’’ sajūtu (to novērojusi arī viena no ekskursijas dalībniecēm, mana kursa biedrene kas studē būvniecību)."

Jānis Jalinskis

"Liels paldies par vakardienas ekskursiju Okupācijas muzejā! 
Biju patīkami pārsteigta par muzeja mūsdienīgo ekspozīciju, tā patiesi bija interesanta un daudzveidīga. Arī gids bija zinošs, dalījās ar daudzveidīgiem stāstiem, ļoti vērtīgi papildinot ekspozīcijā redzēto. Visinteresantāk bija klausoties Ginta un mūsu gida savstarpējās sarunas, jo mums, studentiem, muzejā pasniegtais ir tikai kā nostāsti, bet viņiem - piedzīvoti notikumi. Ļoti novērtēju šādus pasākumus, jo ikdienas steigā mēdz aizmirsies kam mūsu senči ir gājuši cauri, lai mūsdienās mums būtu iespēja dzīvot brīvā valstī."

Liels paldies un uz tikšanos nākotnes pasākumos,
Undīne Šķiere

"Vēlējos pateikties par vakardienas iespēju apmeklēt Okupācijas muzeju. Bija liels prieks satikties ar citiem jauniešiem no fonda un izbaudīt lielisku ekskursiju ģida pavadībā. 
Uzzināju samērā daudz jaunu lietu par tā laika cilvēku dzīvi, un izjutu milzīgas sāpes par to, ko viņiem vajadzēja pārciest. Šī ekskursija lika man vēl vairāk novērtēt to, ka dzīvojam brīvā, neatkarīgā valstī. Un to es apzinos nevis virspusēju domu līmenī, bet dziļi izjūtot sāpes, ko izraisa svešas varas kārtība un ļaunā attieksme pret īstiem, dzīviem cilvēkiem. Domāju, ka vēsture pierāda, ka brīvība ir lielākais spēks un ka visām tautām ir tiesības uz neatkarību.
Šis muzeja apmeklējums raisīja daudz domu un pārdzīvojumu. Ļoti patika, ka gids mūs pabrīdināja, ka viņa un ekspozīcijas uzdevums ir “likt mums sajusties slikti”. Domāju, ka citādi arī nevar būt, un šādas sajūtas ne vien liek sajusties dzīvam, bet arī iemāca novērtēt to, kas mums ir šobrīd.
Ekskursijas noslēgumā, redzot videomateriālu par “Baltijas ceļu”, mani pārņēma milzīgs aizkustinājuma vilnis. Tas noteikti neaizsedza visas dusmas un skumjas, kas radās vakara laikā. Toties es sapratu: mūsu tautā mīt nelaužams spēks, un vienotībā mēs vienmēr spēsim aizsargāt sevi un savu brīvību.
Liels paldies par šādu iespēju apmeklēt šo burvīgo muzeju un izbaudīt patiesi lielisku stāstījumu."

Ar cieņu
Marija Burceva

"Man ekskursija patika. Laiks paskrēja vienkārši momentā. Saturs un visas ekspozīcijas ir katram latvietim pašam jāredz, lai saprastu ko Mūsu vecāki, vecvecāki un citi senči ir burtiski pārdzīvojuši. 
Tā ir vēsture, ļoti sāpīga vēsture, bet tā ļauj katram no mums priecāties, ka tā ir vēsture, un laiki ir mainījušies. Tagad mums ir daudz labāk, un paliks vēl labāk. 
Tomēr, atkārtoti gribu pieminēt, ka šie labie laiki ir pienākuši, no daudzu mūsu senču pūlēm, darbu, centību un upuriem! 
Dievs, svētī Latviju!"

Cieņā,
Armands Grencis

"Pārdomu pilns, emocionāli smags apmeklējums. Šim muzejam nepietiek ar pusotru stundu, šeit jāatstāj vesela diena, lai ļautu sev iziet cauri katram stāstam, katram likteņa līklocim. Nespēju turēt līdzi grupai — eksponāti mani aizkavēja, iesaldēja brīžos, liekot apstāties un iedziļināties. Patiesie stāsti un īstās sāpes, kas dzīvo šeit, padara to smeldzīgi šaušalīgu, bet tik ļoti vajadzīgu."

Ar cieņu
Katrīna Paula Pupura

Publikācijā izmantoti "Vītolu fonda" fotomateriāli.