Aktualitātes

23.02.2017

Latvijas publiskajā diskursā ļoti bieži var dzirdēt diskusijas, vai Latvijas sabiedrība ir vienota, vai Latvijas integrācijas politika ir bijusi veiksmīga, kādi ir priekšnoteikumi tam, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs justos Latvijas valstij piederīgs. Ar debates palīdzību mēģināsim uzzināt gan pozīcijas, gan opozīcijas argumentus, tādējādi mēģinot paplašināt izpratni par šo jautājumu.

Debatētāji

PAR:
ANDREJS ĒĶIS, producents

23.02.2017

Diskusijā piedalīsies rakstnieki Gundega Repše, Inese Zandere, Māris Rungulis un vēsturnieki Inese Dreimane, Ilgvars Butulis un Mārtiņš Mintaurs. Diskusiju vadīs Latvijas radio komentētājs Eduards Liniņš.

15.02.2017

Bērni un jaunieši bija ieradušies no Rīgas, Jūrmalas, Mārupes, Rīnūžu un Madonas skolām. Vecuma amplitūda šogad bija plaša - no pamatskolas 5.  līdz vidusskolas 12. klasei. Muzeja darbinieki rādīja ēnotājiem ekspozīciju, krātuves un stāstīja par apmeklētāju uzņemšanu. Ēnotāji noskatījās divas muzeja veidotās filmas: īsu reklāmas filmuņu, kas aicina skolēnus uz muzeju, un garāku filmu par Latvijas vēstures galvenajiem pagriezienpunktiem. Šo fimu rādām apmeklētājiem, pirms viņi dodas apskatīt ekspozīciju.

27.01.2017

26. janvārī – Latvijas starptautiskās atzīšanas de iure gada dienā – Latvijas Okupācijas muzejā tika atvērta vēsturnieka un muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītāja Ulda Neiburga grāmata “Draudu un cerību lokā”, kas vēsta par Latvijas pretošanās kustību un tās sakariem ar Rietumu sabiedrotajiem nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā. Grāmata “Draudu un cerību lokā” ir izdota apgāda “Mansards” sērijā "imperfectum" un tās pamatā ir U. Neiburga Latvijas Universitātē aizstāvētā doktora disertācija.

11.01.2017

1966. gada 9. februārī Ņujorkā nodibināja baltiešu organizāciju BATUN (Baltic Appeal to the United Nations jeb Baltiešu Apelācija pie Apvienoto Nāciju Organizācijas).

11.01.2017

Elīna Kalniņa par radio raidījumu veidošanas iemesliem teic: “Vai apzināmies, ka padomju okupācijas perioda nospiedumi mūsu priekšteču un līdzcilvēku pieredzēs ir nozīmīgi ikvienam no mums, kas dzīvo šodienas Latvijā un vēlas veidot Latvijas rītdienu? 1940-tie gadi bija lūzuma posms. Tas no indivīda prasīja ļoti daudz. Ikviens agrāk vai vēlāk nonāca arvien jaunu, sarežģītu izvēļu priekšā: pieņemt vai noliegt; samierināties vai riskēt; cīnīties vai padoties. Nācās revidēt sevi, pārvērtēt vērtības un apgūt jaunas pašsaglabāšanās un izdzīvošanas prasmes, kuras tika nodotas tālāk bērniem.

05.01.2017
  • ar labām 20. gadsimta vēstures zināšanām un augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs vai mākslā,
  • ar radošu domāšanu,
  • ar pieredzi darbā muzejā, arhīvā vai arī — izstāžu sagatavošanā ar kultūru saistītos projektos,
  • ar labām latviešu un angļu valodas zināšanām, vēlamas arī vācu vai krievu valodas zināšanas,
  • ar prasmi plānot un organizēt laiku un darbu,
  • ar prasmi strādāt komandā.

Mēs piedāvājam

30.11.2016

A.Blūzmaņa dzimtā puse ir Sēlija, Silenes pagasts bijušajā Ilūkstes apriņķī, Lietuvas pierobežā. Viņš ir tikai trīs gadus jaunāks par Latvijas valsti - dzimis 1921. gada 25. novembrī. Otrā pasaules kara laikā dienēja dažādās vācu karaspēka vienībās. Kara beigu daļā A. Blūzmanis karoja latviešu leģiona 19. divīzijā Kurzemē.

29.11.2016

Sarīkojuma dalībniekiem būs iespēja klausīties Otrā pasaules kara un holokausta Latvijā dienasgrāmatu un memuāru lasījumus latviešu, angļu, krievu un vācu valodās. Ieeja pasākumā bezmaksas.