X

Par muzeju

Latvijas Okupācijas muzeja misija Atcerēties. pieminēt. atgādināt.

Atcerēties, kas notika ar Latviju, Latvijas tautu un zemi komunistiskās Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas režīmu valdīšanas laikā no 1940. līdz 1991. gadam;
Pieminēt netaisni notiesātos un noslepkavotos, svešos karos kritušos, represijās un izsūtījumā cietušos un mirušos, bēgot no okupācijas varām, pasaulē izkliedētos;
Atgādināt pasaulei svešo varu nodarījumus Latvijas valstij, zemei un tautai.

Latvijas Okupācijas muzejs ir valsts akreditēts privāts muzejs, kas dibināts 1993. gadā. To uztur un pārvalda sabiedriskā labuma organizācija Latvijas Okupācijas muzeja biedrība (LOMB).
Latvijas Saeima 2006. gadā apstiprināja Latvijas Okupācijas muzeja likumu, kas nosaka valsts attiecības ar OMB, nodrošina valsts finansiālo atbalstu muzejam un nostiprina muzeja tiesības lietot ēku un tai piederošo zemi. 2010. 2011. un 2012. gadā muzejs no valsts saņēma tikai ap 10% no muzeja operatīvā gada budžeta izdevumiem, pārējie līdzekļi ir apmeklētāju un atbalstītāju ziedojumi. Lielākie muzeja atbalstītāji ir ārzemju latviešu sabiedrība - gan organizācijas, gan individuāli ziedotāji.
Muzejs iekļauts Latvijas valsts diplomātiskajā protokolā, un to apmeklē daudzi ārvalstu vadītāji, diplomāti un citi oficiālo vizīšu pārstāvji.

Muzeja vēsture
Krājums
Latvijas Okupācijas muzeja biedrība
Krājums

Muzeja krājums veidots no 1993. gada līdz ar muzeja darbības uzsākšanu. 2017. gada sākumā muzeja krājumā reģistrētas gandrīz 60 000 glabāšanas vienību. Vēloties saglabāt dzīvu piemiņu par okupācijas laiku, cilvēki muzejam dāvinājuši personiskas lietas un dalījušies savās atmiņās. Muzeja speciālisti ierakstījuši vairāk nekā 2300 videoliecību, un tas ir viens no lielākajiem šai tēmai veltītajiem krājumiem Eiropā. Ierakstītās liecības un muzejam nodotie priekšmeti dod vēsturei personisku pārdzīvojumu, ko sevī nes katra cilvēka dzīvesstāsts. Atmiņas stāsta ne tikai par pārdzīvotajām ciešanām, bet arī par izturību, pašaizliedzību un pretošanos.

Dāvinājumu nodošana muzejam. Ja jums pieder okupācijas laiku raksturojoši dokumenti, fotoattēli vai priekšmeti, ko jūs vēlētos dāvināt muzejam, lūdzam sazināties ar muzeja krājuma nodaļu pa tālruni +371 67 229 248.

 



AUDIOVIZUĀLO MATERIĀLU KRĀTUVE

Daļa no krājuma glabājas muzeja audiovizuālo materiālu krātuvē. Tās ir Latvijas okupācijas laika liecības kino, audio un video formātos. Krātuves lielākā bagātība ir videoliecību kolekcija, kuru aizsāka veidot 1996. gada rudenī. Videoliecības ir okupāciju laika liecinieku (piemēram, represēto, deportēto, bēgļu u.c.) intervijas dzīvesstāsta veidā. Ierakstu skaits jau sniedzas pāri 2300 liecībām, vairāk nekā 4000 stundu garumā.

Audiovizuālo materiālu krātuves speciālisti ir veidojuši 10 dokumentālās filmas. Tās var iegādāties muzeja grāmatnīcā vai muzeja interneta veikalā.

Dāvinājumu nodošana muzejam un liecinieku pieteikšana intervijai. Ja jums pieder okupācijas laiku raksturojoši kino, audio vai video materiāli, kurus jūs vēlētos dāvināt muzejam, vai arī, ja jums ir zināma persona, kas varētu mums stāstīt pieredzēto okupāciju gados, lūdzam sazināties ar muzeja Audiovizuālo materiālu krājuma nodaļu pa tālruni +371 66 116 757.

 

KRĀJUMA IZMANTOŠANA

Muzeja krājums ir pieejams sabiedrībai izmantošanai zinātniskiem, pētnieciskiem, publicistiskiem un izglītojošiem nolūkiem. Ar eksponētajiem muzeja priekšmetiem interesenti var iepazīties pastāvīgajā ekspozīcijā un izstādēs, ar neeksponētajiem - muzeja lasītavā vai darba telpā. Ar daļu no muzeja neeksponētā krājuma var iepazīties
Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā
Muzeja krājumu izmanto daudzveidīgi - gan pētniecības nolūkos, gan mākslas un kultūras projektos, piemēram, Rīgas Motormuzeja ekspozīcijai, Eiropas Vēstures mājai Briselē (Beļģija) un II Pasaules kara muzejam Gdaņskā (Polija) – ekspozīcijas veidošanai. Muzeja „Ebreji Latvijā” projektam par holokausta liecībām, LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas darbam. Artas Ozolas Jaunarājas veidotajam Latvijas Pasta izdotajam pastmarku blokam, kas veltīts 1941. gada 14. jūnija deportācijas un Litenes traģēdijas atcerei. Dokumentālajām filmām „Berklavisms”, „The Soviet Story”, „Bēgļiem arī ir seja. 1944”, teātra iestudējumos „Veļupes krastā” (Latvijas Nacionālais teātris), „Pieci vakari” (Jaunais Rīgas teātris), „Leģionāri” (Ģertrūdes ielas teātris), mākslas filmas „Melānijas hronika” tapšanā u.c.

Vai par krājuma izmantošanu ir jāmaksā? Ar muzeja priekšmetiem un uzziņu materiālu – datu bāzēm un fotonegatīvu kartotēkām interesenti var iepazīties bez maksas. Jebkura veida kopiju izgatavošana no muzeja krājumā esošajiem priekšmetiem ir maksas pakalpojums (cenrādis). Materiālu publicēšanas gadījumā atsauce uz Latvijas Okupācijas muzeju ir obligāta. Krājuma nodaļas apmeklējumu, lūdzam pieteikt iepriekš pa tālruni +371 67 229 248.

Izziņai
Lelde Neimane "OM Audiovizuālais krājums" (2012)
Andrejs Edvīns Feldmanis "Audiovizuālo materiālu krātuves darbība. Videoliecības" (2012)
"Video un kinofonofoto krātuves izveide un darbība" (2005)


Kontakti

Taiga Kokneviča
Galvenā krājuma glabātāja
Tālrunis +371 67 229 248
E-pasts tk@omf.lv

Lelde Neimane
Audiovizuālo materiālu krātuves vadītāja
Tālrunis + 371 66116757
E-pasts lelde.neimane@omf.lv


Darba laiks

Darba dienās no 10:00 - 17:00

Muzeja apkārtraksts

Galerijas

Galerijas

Muzeja pārstāvji ārzemēs

Muzeja pārstāvji ārzemēs