X

Latvijas okupācijas vēsture

Okupācijas liecinieku atmiņas – sava laikmeta liecības

Okupācijas liecinieku atmiņas – sava laikmeta liecības

Autors: Lelde Neimane

 

“Ikvienam ir dota iespēja liecinot ar savu dzīvi, ietekmēt notikumus nākotnē un kļūt par vārdu teikumā, ko kādreiz lasīs citi.”

Anda Līce, rakstniece,
1949. gada martā deportēta no Latvijas 8 gadu vecumā


 

Intervijas ar cilvēkiem par viņu dzīves laikā piedzīvoto un pārdzīvoto, palīdz labāk izprast kā lielās sabiedriskās pārmaiņas ietekmē un pārveido cilvēku ikdienas un personīgo dzīvi. Personīgu skatījumu uz vēsturi sniedz arī vēstules, dienasgrāmatas un rakstītās atmiņas. Atskatoties uz Latvijas 20. gadsimta notikumiem, okupāciju periodiem, ir skaidrs, ka vēsturnieks ne vienmēr var paļauties tikai uz dokumentāriem avotiem un ir nepieciešams laikmeta liecinieku skatījums, fakti, viedokļi un pat emocijas.

Personīgs vēstures redzējums

Mutvārdu vēsture atklāj nesenos pagātnes procesus no vienkāršā indivīda puses, t.s. “vēsture no apakšas”. Noteikts vēstures notikums iegūst individuālu skatu, kas piepildīts ar cilvēka emocijām, raksturu un pašapziņu. Tas gan nenozīmē, ka šie avoti parāda tikai globālo notikumu atbalsi personīgajā dzīvē, tie atklāj arī paša cilvēka dzīves šķautnes, viņa apzināšanos, cilvēcību kā tādu. Mutvārdu avoti ļauj ieskatīties vēsturē tādās sfērās, kam t.s. “lielajā vēstures stāstā” agrāk nebija vietas un šodien to saucam par sociālo vēsturi – centieni izprast atsevišķu cilvēku grupu, sabiedrības slāņu vietu kopējā pagātnes skatījumā, piemēram, – sievietes, mazākumtautības, reliģiskas kopienas, organizācijas u.c. Tie ne tikai paplašina vēstures zinātnes skatījumu, bet paver skatījumu ar perspektīvu jau minētajās sociālajās zinātnēs, filoloģijā, psiholoģijā, īpaši piedzīvoto traumatisko notikumu un depresijas analīzē. Mutvārdu vēsture pienāk tuvāk un saprotamāk uzrunā šodienas ikdienas cilvēku.

Kvalitatīvajā intervijā sastopas divi laiki – pagātne un tagadne. Tagadnē izvaicājam teicēju par pagātnes notikumiem, tādēļ jāņem vērā, ka gadu gaitā atmiņas kļūst selektīvas, kā arī var būt interpretācijas maiņas iespējamība, izejot no liecinieka šodienas uztveres. Tāpat svarīgs ir intervētājs, ar kādu mērķi sarunāta tikšanās un ar kādu metodiku tiek vadīta saruna.

Laikmeta liecinieka intervija nav tikai atmiņas par konkrētu notikumu. Tas ir dzīvesstāsts. Intervijas laikā, cilvēks stāsta par dzimtu, bērnību un epizodēm, kas vēlāk novedušas pie nozīmīgākajiem dzīves notikumiem. Aicināts dalīties pārdomās, stāstītājs jeb teicējs intervijas laikā atskatās arī uz būtiskāko notikumu sekām un dalās pārdomās par tām – tādējādi viens teicējs var liecināt par vairākām un dažādām tēmām.

Mutvārdu vēstures krātuves Latvijā

Latvijā trīs lielākās mutvārdu interviju krātuves ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija "Dzīvesstāsts", Daugavpils universitātes Mutvārdu vēstures centrs un Latvijas Okupācijas muzejs. Specializējoties uz represēto Latvijas ļaužu dzīvesstāstu vākšanu, atzīstams krājums ar intervijām atrodas Alūksnes politiski represēto biedrībā “Sarma” un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona politiski represēto klubā. Daļa no intervijām saglabātas audio formātā, taču tehnoloģiju attīstība padarījusi pieejamāku interviju ierakstīšanu video formātā. Video intervija ļauj iemūžināt ne tikai stāstu, bet tajā redzamas arī laikmeta liecinieka emocijas, neizstāstāmā un noklusētā informācija acīs, žestos, kustībās.

Latvijas Okupācijas muzejā videoliecību krājumu sāka veidot 1996. gada nogalē ar Hermīnes Rītiņas liecību par notikumiem 1940. gadā uz Latvijas Austrumu robežas un Melānijas Vanagas atskatu uz savu dzīvi, deportāciju, pētījumiem un pierakstiem. Šobrīd videoliecību apjoms sniedzas pāri 2300 liecinieku stāstījumiem vairāk nekā 4200 stundu garumā. Sākotnēji videoliecību krājuma galvenais uzsvars bija okupāciju laika represēto un citādi cietušo liecības, tomēr krājumā arvien biežāk iekļaujas stāstījumi arī par ikdienas, saimnieciskās un kultūras dzīvi okupācijas laikā, tādējādi sniedzot plašāku laikmeta ainu.

Ieskatam uzskaitīšu tik galvenās tēmas, par kurām runā intervētie cilvēki: dzimtas vēsture, skolas gaitas (līdz Latvijas okupācijai, padomju un nacistu režīmos, izsūtījumā, bēgļu gaitās un mītnes zemēs), kā cilvēku dzīvi ietekmēja Latvijas okupācija 1940./1941. gadā, represijas, padomju deportācijas (1941., 1949. gadā u.c.), nacistiskās Vācijas okupācijas laika raksturojums, holokausts, bēgļu gaitas 1944./1945. gadā, kara gaitas Sarkanajā vai vācu armijā, Nacionālo partizānu karš, pretošanās okupāciju režīmiem, politiski tiesāto soda izciešanas nometnes (sadzīve, svētki, darbs, streiki u.t.t.), ikdiena, darbs, sadzīve un kultūra padomju okupācijas laikā, latviešu organizācijas, kopas un latviskuma saglabāšana trimdā, latvietība Krievijā, Atmodas laika notikumi u.c.

Noslēgums

Dzīvesstāsta intervijas garumu un saturu nevar paredzēt detaļās. Tas veidojas procesā, sarunu biedriem atklājam vienam otru. Teicējam svarīgi ir just, vai var un cik tālu drīkst uzticēties, bet intervētājam jāpalīdz teicējam atraisīties, iedrošināt, sekot līdzi ar patiesu interesi. Iegūtā uzticība ir kā balva, ko nevajadzētu novērtēt par zemu. Tā arī dod iespēju saklausīt ne tikai tiešo stāstījumu, bet atver tā dziļākos slāņus, motīvus, teicējam pašam vēl neapzinātos vēstījumus.

Dzīvās vēstures atmiņu mēs uzklausām un apgūstam gan emocionāli, gan ar prātu. Caur to tīri cilvēciski mums ir dota iespēja izprast savu priekšgājēju, senču dzīves gājumu, vērtības, skatījumu cilvēka dzīvei no malas. Tas ļauj mums šodien palūkoties arī uz savu dzīvi perspektīvā.

Cilvēks nav tikai labs vai ļauns, melns vai balts, viņa dzīve ietver plašu krāsu gammu, un mutvārdu intervija ir mirklis, kas tā var atklāties. Atmiņu stāsti nemāca vēsturi, bet paver jaunas dimensijas, rosina jautājumus, liek meklēt sakarības, pētīt un skaidrot priekšnoteikumus, kas iespaido katra cilvēka dzīvi un dzīvi sabiedrībā kopumā arī šodien.

  • 1939 - 1940 Okupācijas priekšvēsture
    1939 - 1940
    Okupācijas priekšvēsture
    • 1939. gada 23. augusts
      Padomju Savienība un nacionālsociālistiskā Vācija noslēdz neuzbrukšanas līgumu.
    • 1939. gada 1. septembris
      Vācija uzbrūk Polijai, sākas Otrais pasaules karš. Latvija pieņem deklarāciju par neitralitāti.
    • 1939. gada 17. septembris
      PSRS uzbrūk Polijai.
    • 1939. gada 5. oktobris
      Militāra un politiska spiediena rezultātā Latvija paraksta “savstarpējās palīdzības” līgumu ar PSRS, atļaujot savā teritorijā izvietot Sarkanās armijas kara bāzes.
    • 1939. gada 30. oktobris
      Nacionālsociālistiskā Vācija noslēdz līgumu ar Latvijas valdību par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju.
    • 1940. gada 15. jūnijs
      PSRS agresija pret Latviju, uzbrukums vairākām sardzēm uz Latvijas austrumu robežas.
    • 1940. gada 16. jūnijs
      PSRS iesniedz Latvijas valdībai ultimātu un pieprasa Latvijas valdības atkāpšanos un PSRS karaspēka neierobežota skaita ielaišanu Latvijā.
  • 1940-1941 Padomju okupācija
    1940-1941
    Padomju okupācija
    • 1940. gada 17. jūnijs
      PSRS okupē Latviju.
    • 1940. gada 20. jūnijs
      Latvijā izveido jaunu valdību, kas sastādīta Maskavā. Valdības vadītājs Augusts Kirhenšteins.
    • 1940. gada 14.-15. jūlijs
      Pārkāpjot Latvijas Vēlēšanu likumu un Latvijas Satversmi, notiek nedemokrātiskas Saeimas vēlēšanas, kurās piedalās viens vēlēšanu saraksts – „Latvijas Darba Tautas bloks”.
    • 1940. gada 21. jūlijs
      Jaunā Saeima pasludina Latviju par Sociālistisku Padomju Republiku un lūdz PSRS uzņemt Latviju tās sastāvā. Kārlis Ulmanis atstāj prezidenta amatu, nākamajā dienā viņu arestē un deportē uz Krieviju.
    • 1940. gada 5. augusts
      Latviju iekļauj PSRS.
    • 1940. gada 13. augusts
      VK(b)P CK Politbirojs apstiprina LPSR Konstitūciju.
    • 1940. gada novembris
      Okupētajā Latvijā oficiāli stājas spēkā Krievijas Kriminālkodekss.
    • 1941. gada 14. maijs
      PSRS valdība un VK(b)P CK sāk gatavoties Latvijas iedzīvotāju masveida represijām un pieņem slepenu lēmumu "Par sociāli svešu elementu izsūtīšanu no Baltijas republikām, Rietumukrainas, Rietumbaltkrievijas un Moldāvijas".
    • 1941. gada 13./14.jūnijs
      Latvijas iedzīvotāju masveida deportācija, uz PSRS izsūta 15 443 Latvijas iedzīvotāju.
  • 1941-1944/45 Nacionālsociālistiskās Vācijas okupācija
    1941-1944/45
    Nacionālsociālistiskās Vācijas okupācija
    • 1941. gada 22. jūnijs
      Nacistiskā Vācija uzbrūk Padomju Savienībai. Sākas Otrā pasaules kara darbība Latvijas teritorijā un nacistiskā okupācija.
    • 1941. gada 16. jūlijs
      Berlīnē izveido Okupēto Austrumzemju apgabalu Ostlandi, kurā Latvija ir tikai viens no četriem Austrumu apgabaliem.
    • 1941. gada jūlijs
      Tiek īstenotas pirmās ebreju iznīcināšanas akcijas, lielākās no tām Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un arī daudzās mazpilsētās.
    • 1941. gada 30. novembris
      Sākas Rīgas geto iemītnieku masveida iznīcināšana. Pavisam holokaustā Latvijā iet bojā 70 000 ebreju. Pateicoties vietējo iedzīvotāju atbalstam, izdodas izglābt 400 Latvijas ebrejus.
    • 1941. gada 5. decembris
      Vācu armija cieš sakāvi pie Maskavas.
    • 1942. gada 7. marts
      Nacistiskās okupācijas vara izveido Latvijas Zemes pašpārvaldi.
    • 1943. gada 29. janvāris
      Nacisti izdod rīkojumu par visu Latvijas romu (čigānu) tautības iedzīvotāju arestu un nosūtīšanu uz koncentrācijas nometnēm.
    • 1943. gada 11. februāris
      Paraksta pavēli par Latviešu „brīvprātīgo” leģiona dibināšanu SS karaspēka ietvaros, to veido piespiedu mobilizācijas ceļā.
    • 1943. gada 13. augusts
      Pēdējās Latvijas Republikas Saeimas četru lielāko partiju pārstāvji Rīgā nodibina Latvijas Centrālo Padomi (LCP), kas iestājas par demokrātiskas Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Par LCP vadītāju ievēl Konstantīnu Čaksti.
    • 1943. gada 28. novembris
      Irānā, Teherānas konferencē, ASV prezidents Franklins Rūzvelts, Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čerčils un PSRS vadītājs Josifs Staļins. Staļins panāk PSRS tiesības pēc kara brīvi rīkoties Baltijas valstīs un Austrumeiropā.
    • 1944. gada 22. marts
      189 latviešu politiķi iesniedz prasību nacistiskās okupācijas varas iestādēm par neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanu. Prasība tiek noraidīta.
    • 1944. gada 18. jūlijs
      Padzenot vācu armiju no Šķaunes Ludzas apriņķī, Sarkanā armija pāriet Latvijas robežu. Sākas otrā Latvijas padomju okupācija.
    • 1944. gada jūlija beigas – augusta sākums
      Ar vācu atļauju ģenerālis Jānis Kurelis un viņa štāba priekšnieks kapteinis Kristaps Upelnieks nodibina atsevišķu militāru vienību. Tā sadarbojas ar LCP un cer kļūt par atjaunotās neatkarīgās Latvijas armijas kodolu.
    • 1944. gada 8. septembris
      Notiek LCP pēdējā sēde dzimtenē, kurā pieņem deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu.
    • 1944. gada 20. novembris
      Nespējot Kureļa grupu pakļaut savai kontrolei, vācu SD vienības arestē kureliešu galveno štābu. Astoņus štāba virsniekus, notiesā uz nāvi un nošauj. Arestētos kureliešus iesloga koncentrācijas nometnēs.
    • 1945. gada 5. februāris
      Jaltā tiekas ASV, PSRS un Lielbritānijas vadītāji. Sarunās akceptē PSRS prasības. Latviju atkārtoti okupē PSRS.
  • 1944/45-1953 Staļinisma terors. Padomju okupācija.
    1944/45-1953
    Padomju okupācija
    Staļinisma terors
    • 1945. gada 8. maijs
      Latvijas teritorijā beidzas Otrais pasaules karš, kapitulē vācu karaspēka grupējumi Kurzemē, t.sk., 19. latviešu leģionāru divīzija.
    • 1945. gada 3. oktobris
      Austrijā, Lustenavā, uz pirmo sēdi sanāk no Latvijas uz Vāciju izceļojusī LCP daļa. Latvijas valsts pilsoņi emigrācijā tupina cīnīties par Latvijas valstiskuma atjaunošanu.
    • 1945. gada 6. oktobris
      LPSR AP deputāti apstiprina Maskavā ierosinātu lēmumu pievienot Abrenes pilsētu un sešus apkārtnes pagastus Krievijas PFSR.
    • 1946. gada 10. februāris
      Notiek PSRS AP vēlēšanas.
    • 1947. gada 17. februāris
      Ar mērķi vājināt komunistu kontroli pār Austrumeiropu ASV sāk raidīt radiostacija „Amerikas balss”, ko Latvijas teritorijā klausās nelegāli.
    • 1949. gada 29. janvāris
      PSRS Ministru padome izdod rīkojumu par nacionālo partizānu, viņu atbalstītāju un turīgāko saimnieku („kulaku”), deportāciju no Latvijas uz Sibīriju.
    • 1949. gada 25. marts
      Padomju okupācijas vara īsteno otro Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju uz Sibīriju. Izsūta 42 322 cilvēku.
    • 1949. gada jūlijs
      Padomju okupācijas varas represīvās politikas rezultātā kolhozu skaits Latvijā trīskāršojas, tiek izveidoti 3857 kolhozi.
    • 1953. gada 17. janvāris
      Latvijas PSR Augstākās padome pieņem dekrētu par jauno Latvijas PSR karogu.
    • 1953. gada 5. marts
      Staļina nāve.
  • 1953-1959 “Atkusnis”. Padomju okupācija.
    1953-1959
    Padomju okupācija
    “Atkusnis”
    • 1953. gada 12. septembris
      Ņikitu Hruščovu ievēl par PSKP CK pirmo sekretāru.
    • 1955. gada 14. maijs
      Izveido Varšavas līguma valstu organizāciju.
    • 1956. gada 25. februāris
      PSKP XX kongresā Ņikita Hruščovs runā par Staļina noziegumiem un nosoda Staļina “personības kultu”.
    • 1956. gada 23. augusts
      Ungārijā sākas tautas sacelšanās, ko apspiež PSRS bruņotie spēki.
  • 1959-1985 “Stagnācija”. Padomju okupācija.
    1959-1985
    Padomju okupācija
    “Stagnācija”
    • 1959. gada 7. – 8. jūlijs
      Notiek Latvijas Komunistiskās partijas CK plēnumā nosoda nacionālkomunistus.
    • 1961. gada 13. augusts
      Vācijas Demokrātiskā Republika slēdz robežu ar Rietumberlīni; sāk celt Berlīnes mūri.
    • 1964. gada 10. oktobris
      Hruščovs spiests atteikties no PSKP CK pirmā sekretāra amata; viņa vietā nāk Leonīds Brežņevs.
    • 1965. gada decembris
      Atklāj Pļaviņu HES
    • 1968. gada 27. maijs
      Ar likumu par cenzūras atcelšanu un politisko ieslodzīto amnestiju sākas “Prāgas pavasaris”.
    • 1968. gada 20. augusts
      PSRS karaspēka vadībā likvidē “Prāgas pavasari”.
    • 1979. gada 25. decembris
      PSRS karaspēks iebrūk Afganistānā.
    • 1982. gada 10. novembris
      Leonīda Brežņeva nāve; par PSKP CK ģenerālsekretāru kļūst Jurijs Andropovs.
    • 1984. gada 9. februāris
      Jurija Andropova nāve; par PSKP CK ģenerālsekretāru kļūst Konstantīns Čerņenko.
    • 1985. gada 10. marts
      Konstantīna Čerņenko nāve.
    • 1985. gada 11. marts
      Par PSRS un PSKP vadītāju kļūst Mihails Gorbačovs.
  • 1985-1990/91 “Perestroika”. Padomju okupācija.
    1985-1990/91
    Padomju okupācija
    “Perestroika”
    • 1986. gada 10. jūlijs
      Liepājā izveido Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupu „Helsinki 86”.
    • 1986. gada oktobris
      Sabiedrībā sākas plaša Daugavas aizstāvēšanas kampaņa.
    • 1987. gada 28. februāris
      Nodibina Vides aizsardzības klubu (VAK).
    • 1987. gada 14. jūnijs
      Helsinku grupa aicina nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, pieminot 1941. gada deportāciju upurus.
    • 1987. gada 23. augusts
      Molotova – Ribentropa pakta noslēgšanai veltīts protesta mītiņš pie Brīvības pieminekļa.
    • 1988. gada 27. aprīlis
      Rīgā Arkādijas parkā notiek VAK rīkots mītiņš pret metro būvi Rīgā.
    • 1988. gada 1. – 2. jūnijs
      Latvijas Radošo savienību plēnums. M. Vulfsons paziņo, ka 1940. gadā Latvija tika okupēta.
    • 1988. gada 10. jūlijs
      Latvijas Nacionālās Neatkarības kustības (LNNK) dibināšana.
    • 1988. gada 16. jūlijs
      VAK rīko manifestāciju Mežaparkā, nacionālā sarkanbaltsarkanā karoga reabilitācijai.
    • 1988. gada 8. un 9. oktobris
      Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas kongress. Par LTF priekšsēdētāju tiek ievēlēts Dainis Īvāns.
    • 1989. gada februāris
      Interfrontes protesta mītiņi pret migrācijas pārtraukšanu un pret valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai.
    • 1989. gada 5. maijs
      LPSR AP pieņem „LPSR valodu likumu”. Latviešu valodai tiek piešķirts valsts valodas statuss.
    • 1989. gada 23. augusts
      Norisinās Baltijas ceļš – 660 km garā cilvēku ķēde caur visām trijām Baltijas valstīm, pieminot 1939. gada PSRS un nacistiskās Vācijas vienošanos.
    • 1989. gada 9. novembris
      Berlīnes mūra krišana.
    • 1989. gada 18. novembris
      Tautas manifestācija „Par neatkarīgu Latviju” Daugavmalā. Piedalās vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju.
    • 1990. gada 18. marts
      Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanas.
  • Neatkarīga Latvija
    Neatkarīga Latvija
    • 1990. gada 4. maijs
      LPSR AP pieņem „Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”
    • 1990. gada 3. oktobris
      Vācijas atkalapvienošanās
    • 1991. gada 2. janvāris
      PSRS iekšlietu karaspēka speciālā milicijas vienība OMON ieņem Preses namu Rīgā, bruņoti uzbrukumi Latvijas Republikas varasiestādēm.
    • 1991. gada 13. – 27. janvāris
      Latvijas iedzīvotāji piedalās barikādēs Rīgā.
    • 1991. gada 3. marts
      Latvijas iedzīvotāju aptaujā par demokrātisku un neatkarīgu Latviju, 2/3 iedzīvotāju nobalso par valsts neatkarības atjaunošanu.
    • 1991. gada 12. jūnijs
      Par Krievijas Federācijas prezidentu ievēl Borisu Jeļcinu
    • 1991. gada 19. augusts
      Radikālo komunistu valsts apvērsuma mēģinājums Maskavā – augusta pučs.
    • 1991. gada 21. augusts
      Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, pasludinot Latvijas Republiku par neatkarīgu, demokrātisku valsti.
    • 1991. gada 22. augusts
      Latvijas neatkarību atzīst Islande
    • 1991. gada 24. augusts
      Latvijas neatkarību atzīst Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika.
    • 1991. gada 17. septembris
      Latvija kļūst par ANO dalībvalsti.
    • 1991. gada 30. decembris
      Oficiāli beidz pastāvēt PSRS.
    • 1994. gada 14. februāris
      Latvija pievienojās NATO programmai „Partnerattiecības mieram”
    • 1999. gada 12. marts
      NATO pievienojās pirmās postpadomju valstis - Čehija, Polija, Ungārija.
    • 2002. gada novembris
      Prāgas samits. NATO valstu vadītāju apspriedē nolemj uzaicināt Latviju sākt iestāšanās sarunas.
    • 2003. gada 20. septembris
      Referendums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā.
    • 2004. gada 29. marts
      Latvija kļūst par NATO dalībvalsti.
    • 2004. gada 1. maijs
      Latvija kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti. Eiropas Savienībai pievienojās 10 jaunas valstis.
Rumbula 1941

Rumbula 1941

Noderīgas saites

Noderīgas saites