X

Pamatekspozīcija

Latvijas Okupācijas muzejs glabā nācijas atmiņu, piemiņu un ilgstoši noklusēto vēstures stāstu par Latvijas valsts, tautas un zemes likteni divu svešu totalitāru varu pakļautībā no 1940. līdz 1991. gadam. Šis ir stāsts par komunistiskās Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas nodevību pret 1918. gadā dibināto suverēno Latvijas valsti un trim okupācijām, kas noveda Latvijas tautu pie fiziskas un garīgas pārdzīvošanas galējās robežas. Šis ir stāsts par apspiešanu, teroru un vardarbību; par noziegumiem pret cilvēci; par bezspēcību, bailēm un nodevību; bet arī par nepakļaušanos, pretošanos un varonību. Visvairāk tomēr – par izturību un garīgo spēku, kas ļāva tautai izdzīvot, atjaunot savu neatkarīgo valsti un to atkal ievest Eiropas un pasaules valstu saimē.

Gaidot uz Muzeja ēkas pārbūvi un paplašināšanu, Muzejs atrodas pagaidu telpās ar pagaidu ekspozīciju. Sākumā apmeklētājs var noskatīties īsu ievada filmu četrās valodās – latviski, angliski, vāciski un krieviski. Ar okupācijas plašo vēsturisko kontekstu ekspozīcijā uzskatāmi iepazīstina laikmeta dokumenti, ieskaitot nodevīgo Hitlera—Staļina paktu, fotogrāfijas, kartes, plakāti, priekšmeti. Par individuālu cilvēku likteņiem stāsta materiāli, kas glabājas Muzeja krājumā: video liecības, dienasgrāmatas, vēstules, personīgi dokumenti, daudzas piemiņas lietas un mākslas darbi. Ik gadu Muzeju apmeklē un ar ilgi noklusēto Latvijas okupācijas vēsturi iepazīstas augsti Latvijas ārvalstu viesi, mediju pārstāvji, pētnieki un tūkstošiem tūristu, studentu un skolēnu.


Darba laiks

MUZEJA EKSPOZĪCIJA 
Katru dienu no 11:00 – 18:00

KRĀJUMA NODAĻA
(iepriekš sazinoties)
Darba dienās
no 10:00 – 17.00

Muzejs ir slēgts:
1. janvārī
19., 21. aprīlī
23. un 24. jūnijā
24., 25., 26. un 31. decembrī


Biļetes

IZSTĀDES APMEKLĒJUMS
Par ziedojumiem

GIDU VADĪTAS EKSKURSIJAS
1-3 personas 10 €
4-10 personas 3 € katram grupas dalībniekam
11 un vairāk personas 2,50 € katram grupas dalībniekam

Studentiem un ārvalstu skolēniem atlaide 50%
Latvijas skolēniem 100% atlaide


Kontakti

E pasts: omf@latnet.lv
Tel.: +371 67212715
Fakss: +371 67 229 255
Adrese: Raiņa bulvāris 7, Rīga, LV 1050, Latvija

Tālrunis ekskursiju pieteikšanai Raiņa bulvārī 7: +371 67 211 030

Mēneša priekšmets

Mēneša priekšmets – LV100

Mēneša priekšmets – LV100

2019. gada 27. februāris

Kopš 1918. gada latviešiem novembris ir īpašs mēnesis. Valsts svētku – Latvijas Republikas proklamēšanas diena 18. novembrī, kā arī Brīvības cīņās kritušo pieminēšana Lāčplēša dienā nedēļu iepriekš – laiks ir brīdis, kad mūsu tauta svin savu ilgi un smagi izcīnīto patstāvību, vienlaikus atceroties par tās cenu un trauslumu. Šajā laikā visas domstarpības šķiet kaut kur pagaisušas un nenozīmīgas, jo mūsu valsts ir tāda, kādu mēs to veidojam. Arī vēstures brīžos, kad pašu zemē plīvoja svešu varu uzspiesti karogi un latvieši bija izkaisīti visā pasaulē, novembrī cilvēki svinēja valsts svētkus. Svinēja okupētajā Latvijā, pusčukstus, ar aizvilktiem aizkariem, ar nakts aizsegā kokos un stabos uzvilktiem sarkan-balt-sarkanajiem  karogiem. Svinēja Sibīrijas un Vidusāzijas nometnēs, no sargiem slēpjot paštaisītus apsveikumus un slepeni satiekoties. Svinēja bēgļi Vācijā, ASV, Brazīlijā, Austrālijā un citur. Svinēja, jo juta – Latvija joprojām ir katrā no viņiem.

Prievīti ar ieaustiem Latvijas himnas vārdiem “Dievs, svētī Latviju” 1951. gadā izgatavojusi ieslodzītā Bergmane nometnē Kengirā, Kazahijas PSR. Prievīte nogādāta blakus zonā ieslodzītajiem latviešu vīriešiem, lai viņus sveiktu valsts svētkos.

Albumu un apsveikuma kartītes ar Latvijas un Lietuvas karogu krāsu motīviem izgatavoja Ekibastuzas nometnē ieslodzītie lietuvieši, lai dāvinātu ieslodzītajiem latviešiem valsts svētkos – 1953. gada 18. novembrī. Ieslodzītais Raimonds Šternbergs izgatavoja slēptuvi kartītēm uzdāvinātā albuma vākā. Slēptuvi viņš uzdrošinājās atvērt tikai 1989. gada 3. aprīlī.

Apsveikumu ar vinjeti Latvijas karoga krāsās 1953. gada 18. novembrī Intas 6. nometnē anonīms igauņu tautības ieslodzītais dāvinājis ieslodzītajam latvietim Augustam Blatem.

Pastkarte iespiesta Maskavā 1987. gadā. Daina Šķiezna Rīgā pastkartes pārveidoja, izgriežot sarkanā karoga fragmentu un salīmējot pastkartes 1. un 2. lapu, radot Latvijas karoga attēlu un iespiesto gada skaitli „1917” pārlabojot par „1988”. Pastkarti izmantoja 18. novembra apsveikumam 1988. gadā. Aizlīmētajā iekšlapā bija iespiests teksts krievu valodā «Поздравляем с великим праздником годовщиной Октябрьской революции» (Apsveicam Oktobra revolūcijas lielajā gadadienā).

 

Aitādas cepure (ausaine)

Aitādas cepure (ausaine)

2018. gada 9. februāris Lasīt vairāk >>
Kārļa Kvanta kanna

Kārļa Kvanta kanna

2016. gada 7. novembris Lasīt vairāk >>

Ko redzēt muzejā

Ekspozīcija

Ekspozīcija

Muzejs piedāvā

Nodarbības skolēniem

Nodarbības skolēniem

Ekskursijas

Ekskursijas

Krājuma izmantošana

Krājuma izmantošana

Vēsturnieka konsultācijas

Vēsturnieka konsultācijas

Grāmatnīca

Grāmatnīca