X

Aktualitātes

23 aug 2017 Vācijas Federatīvās Republikas prezidenta vizīte Okupācijas muzejā 24 aug 2017 Izstādes “Besarābieši Gulagā” atklāšana Okupācijas muzejā
Kalendāra arhīvs »
Vēsturniece Dreimane: deportāciju organizēja čekisti, nevis vietējie “sarkanie aktīvisti”

Vēsturniece Dreimane: deportāciju organizēja čekisti, nevis vietējie “sarkanie aktīvisti”

2017. gada 13. jūnijs

Šī gada 14. jūnijā aprit pirmās Latvijas iedzīvotāju masveida deportācijas 76. gadskārta. No Latvijas tika izvesti 15 424 cilvēki. No tiem 5263 tika arestēti un ieslodzīti nometnēs, bet pārējie - nometināti Krasnojarskas, Tomskas, kā arī citos Krievijas ziemeļu apgabalos. Muzeja vēsturniece Inese Dreimane vēlas atgādināt, ka atbildīga par deportāciju cēloņiem un norisi ir PSRS komunistiskā partija un represīvās iestādes, nevis vietējie “sarkanie aktīvisti”, kā tas pēdējā laikā dažreiz tiek iztēlots.  

“Deportāciju cēloņi un norise ir pētīta, par to ir publicēti zinātniski darbi, izsūtīto personu rādītājs, veidotas izstādes un notikušas konferences. Diemžēl sabiedrībā joprojām ir sastopami nepatiesi priekšstati, ka izsūtīšanas sarakstus rakstīja vietējās amatpersonas, ka jebkuram nelabvēlim atlika tikai nosaukt kaimiņu par "buržuju", lai viņš nonāktu izsūtāmo kategorijā. Tāpat cilvēki tic, ka pastāvēja "no augšas" noteikts izvedamo skaits, un tā sasniegšanai tika "ņemti ciet visi pēc kārtas".

Visus ar deportāciju sagatavošanu un norisi saistītos lēmumus pieņēma PSRS valsts drošības iestāde (Iekšlietu tautas komisariāts/Valsts drošības tautas komisariāts). To īstenošana bija uzticēta Latvijas PSR drošības iestādes darbiniekiem, proti - čekistiem. Tieši čekisti, piepalīdzot Baltijas Īpašā kara apgabala darbiniekiem, laikā no 1941. gada jūnija sākuma, sastādīja deportēšanai paredzēto personu sarakstus. To tapšanā tika izmantots plašs dokumentu un informācijas klāsts, ieskaitot arī aģentu ziņojumus. Tomēr aģenta ziņojums automātiski nekļuva par pamatu deportācijai. Pēdējais vārds piederēja čekistiem, nevis anonīmam "labvēlim" vai "biedru grupai". Izsūtāmo skaits radās sarakstu tapšanas gaitā, to veidoja konkrētas, deportēšanai nolemtas personas.
Čekas darbinieku skaits nebija pietiekošs un praktiskajā norisē tika iesaistīti arī Latvijas komunistiskās partijas biedri, komjaunieši, milicijas darbinieki un tā dēvētie "padomju aktīvisti". Tādēļ, brīdī, kad mājā nakts vidu ielauzās bruņotas personas, cilvēkiem prātā biežāk palika pagasta “partorgs” - komunistiskās partijas pirmorganizācijas vadītājs vai "sarkanā stūrīša" vadītājs, nevis krieviski runājošs svešinieks formas tērpā. Daudziem varēja veidoties pārliecība, ka izvešanā iesaistītie ir bijuši arī lēmumu pieņēmēji. Taču tā nav patiesība.
Nobeigumā atgādināšu, ka šis faktu atgādinājums nenoliedz deportācijas vai mazina izsūtīto cilvēku traģēdiju. Taču mīti un nepatiesi apgalvojumi banalizē komunistiskā režīma represīvo iestāžu lomu.  Vienlaikus tie rada nevajadzīgus un nācijas pašapziņu graujošus mītus par "sliktajiem kaimiņiem" vai "pašu bāleliņu nelietībām".

Inese Dreimane, Mg.hist

Citas aktualitātes

Mūžībā aizgājis Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta Nākotnes nams autors Gunārs Birkerts2017. gada 15. augusts
Gunāram Birkertamveļu ceļāBirkerta birzīlīst gaismaklusumābirst asaras...
Muzeja vēsturnieki apseko latviešu karavīru kapus Beļģijas pilsētā Lommelē2017. gada 15. augusts
No 21. līdz 24. jūlijam Latvijas Okupācijas muzeja Audiovizuālo materiālu krātuves darbinieki Evita Feldentāle, Andrejs Edvīns...
Vācijas Federatīvās Republikas prezidents apmeklēs Okupācijas muzeju2017. gada 23. augusts
23. augustā oficiālās vīzītes Latvijas Republikā ietvaros Okupācijas muzeju apmeklēs Vācijas Federatīvās Republikas prezidents...
Aizkustinošs smilšu kino "Ar bērna acīm"2017. gada 10. augusts
1949. gada marta deportācijas bija viens no ļaunākajiem padomju okupācijas varas noziegumiem pret Latvijas tautu. Prom no Latvijas uz...